ES līderi atzinīgi vērtē EK plānu aizsardzības stiprināšanai

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi plānu, kas paredz mobilizēt aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai, kā arī paredz sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai. EK trešdien detalizētāk iepazīstināja ar šo plānu, kas paredz budžeta noteikumu atvieglošanu, lai valstis varētu vairāk tērēt aizsardzībai, un ES atbalstītu aizdevumu programmu 150 miljardu eiro apmērā.

Tomēr Francija vēlas, lai ES pasākumi būtu vērienīgāki un tiktu ņemti kopīgi lieli aizņēmumi, kādus ES izmantoja, lai finansētu ekonomiku atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Latvijas premjerministre Evika Siliņa nodēvēja Briseles ierosināto plānu par pirmo soli. «Mēs esam atvērti plašākām diskusijām par to, kā atrast vēl vairāk līdzekļu,» paziņoja premjere.

Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis izteicās vēl skaidrāk, uzstājot, ka ES jārīkojas vērienīgāk, nodrošinot dotācijas Eiropas dalībvalstīm, lai tās varētu veikt nepieciešamos ieguldījumus.

Debatēs iezīmējās uzskatu atšķirība starp bloka austrumu valstīm, ko visvairāk uztrauc Krievijas draudi, un valstīm, kas nevēlas finansēt citu valstu izdevumus.

Visskaļāk pret to iestājusies Nīderlande. «Nīderlandei ir dažas robežas, un tās ir ļoti loģiskas robežas, kas mums vienmēr ir bijušas,» žurnālistiem Briselē norādīja Nīderlandes premjerministrs Diks Shofs.

Tradicionāli Nīderlandes pusē nostājās arī Vācija, bet topošais Vācijas kanclers, konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs apņēmies panākt ievērojamu Vācijas aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tas vedina domāt, ka Berlīne varētu mīkstināt savu nostāju arī attiecībā uz EK plāniem.

«Es teiktu, ka kopīgas obligācijas nav neiespējamas, bet, lai par to runātu, mums vajadzīga jauna valdība Vācijā,» norādīja viens no ES diplomātiem. Tomēr šos centienus varētu sarežģīt šķelšanās starp valstīm, kas atbalsta kopīgu aizņemšanos.

ES austrumu valstis, piemēram, Polija, Latvija, Igaunija un Lietuva, jau ir ievērojami palielinājušas savus militāros izdevumus, krietni pārsniedzot NATO noteikto divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tās ir koncentrējušās uz Krievijas diktatora Vladimira Putina radīto apdraudējumu un vēlas pārliecināties, ka finansējums tiks novirzīts Eiropu stiprināšanai.

«Mums ir jāapbruņojas, jo pretējā gadījumā mēs būsim nākamais Krievijas agresijas upuris,» uzskata Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Tikmēr valstis, kas atrodas tālāk uz rietumiem, piemēram, Spānija un Itālija, jau sen vilcinājušās palielināt savus aizsardzības izdevumus un neuzskata Krieviju par tūlītēju draudu.

«Ir svarīgi ņemt vērā, ka problēmas, ar kurām mēs saskaramies dienvidu kaimiņvalstīs, ir nedaudz atšķirīgas no tām, ar kurām saskaras austrumu flangs,» paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Viņš norādīja uz plašāku nepieciešamību pastiprināt robežkontroli, apkarot terorismu un novērst kiberdraudus.

Kamēr centieni izveidot kopīgu aizņemšanās programmu saskaras ar šķēršļiem, izskan arvien jauni priekšlikumi. Itālija, piemēram, ierosinājusi kopīgu garantiju shēmu, kuras mērķis būtu piesaistīt aptuveni 200 miljardus eiro privātā finansējuma, nepalielinot valsts parāda līmeni.