Pelšs: ES ir jāturpina samazināt Krievijas ienākumus un tās spēju finansēt karadarbību Ukrainā

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, sanāksmē tika apstiprināta ES Padomes regula par grozījumiem ES kopējos muitas tarifos, ar kuru paaugstina muitas tarifus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes labībai, eļļas augu sēklām un atvasinātajiem produktiem.

Regulu piemēros no 1.jūlija. Vienlaikus Latvija un vēl sešas ES dalībvalstis — Čehija, Dānija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija — nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, atzinīgi novērtējot minētā regulējuma apstiprināšanu, kā arī aicinot Eiropas Komisiju (EK) turpināt sniegt priekšlikumus tirdzniecības ierobežošanai ar Krieviju un Baltkrieviju.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām un EK maiņai, ministri tika aicināti dalīties pārdomās par ES tirdzniecības politikas nākotni un tās globālo konkurētspēju. Valsts sekretārs uzsvēra atvērtas, izlēmīgas un uz nākotni vērstas tirdzniecības politikas nozīmi, norādot, ka tai jāvairo Eiropas konkurētspēja un jāveicina inovācijas, ekonomikas izaugsmi un piekļuvi zaļajām tehnoloģijām.

Pelšs uzsvēra, ka «ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un šī brīža izaicinājumus, tostarp protekcionisma pastiprināšanos un ES ekonomiskā svara samazināšanos globālajā ekonomikā, ES vairs nevar paļauties tikai uz vienotā tirgus pievilcību».

Pārrunājot ES un Āfrikas tirdzniecības attiecības, tika secināts, ka uzturēt pastāvīgu sadarbību ar dabas resursiem bagāto Āfrikas kontinentu ir izšķiroši, lai veicinātu ražošanas un piegāžu ķēžu noturību, kā arī zaļo un digitālo pāreju. Latvija atbalsta EK apņemšanos spēcināt savstarpējo sadarbību un nodrošināt abpusēju ekonomisko izaugsmi, uzlabojot ieguldījumu politiku un izstrādājot pievilcīgāku alternatīvu pretstatā citu trešo valstu piedāvājumiem.

Ministri arī atskatījās uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 13.Ministru konferences rezultātiem, lai vienotos par turpmākajiem soļiem PTO darbā, jo īpaši organizācijas reformas griezumā.

ES Ārlietu padome kopējās tirdzniecības politikas formātā apskata jautājumus par ES tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm, ietverot preču un pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesību komerciālo pusi, starptautiskā publiskā iepirkuma un ārvalstu tiešo ieguldījumu noteikumu aspektus. Sanāksmes vada prezidējošās valsts ES Padomē ministrs, kas atbild par tirdzniecības jautājumiem.