ES dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksmē Briselē apstiprināja atbilstošu pasākumu pakotni. ES valstu valdības izjūt pieaugošu spiedienu ieņemt stingrāku nostāju, saasinoties sabiedrības attieksmei pret imigrantiem un pieaugot galēji labējo partiju popularitātei.
Eiropas Komisija (EK) šogad ierosināja vairākas izmaiņas, kas paredz atvērt ārpus ES centrus, uz kurieni nosūtīt nelegālos imigrantus, kuru patvēruma pieprasījumi noraidīti. Grozījumi arī paredz bargākus sodus nelegālajiem imigrantiem, kas atsakās doties prom no ES teritorijas. Paredzēta arī iespēja migrantus nosūtīt uz valstīm, kas nav viņu izcelsmes zeme, taču ES vērtējumā uzskatāmas par drošām.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās jāpieņem Eiropas Parlamentā.
Lai gan šogad nelegālā imigrācija Eiropā ir par apmēram 20% mazāka nekā pērn, spiediens meklēt risinājumus tās ierobežošanai nav mazinājies.
«Mums ir jārīkojas ātrāk,» uzsvēra ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners, piebilstot, ka «cilvēkiem jārada sajūta, ka mēs kontrolējam notiekošo».
Par ierosinājumiem satraukumu pauduši nelegālo imigrantu tiesību aizstāvji.
Taču, pašreizējās ES prezidējošās valsts Dānijas mudinātas, dalībvalstis strauji virzās uz priekšu ar izmaiņu pieņemšanu.
Kāds ES diplomāts aģentūrai AFP atzina, ka bloka līderu vidū ir «plaši izplatīta politiskā vēlme» virzīt uz priekšu šos papildu pasākumus.
Tomēr daži bloka pārstāvji pauduši skepsi par ierosinājumiem.
Francija apšaubīja dažu priekšlikumu likumību un efektivitāti, savukārt Spānija nebija pārliecināta, ka «atgriešanās centri» varētu darboties pēc vairākiem neveiksmīgiem citu valstu mēģinājumiem tādus izveidot.
Tomēr ierosinājumus atbalsta konservatīvie un nacionālkonservatīvie deputāti, kas Eiropas Parlamentā tiem jau snieguši provizorisku atbalstu.
ES valstis pirmdien vienojās arī par jaunās solidaritātes sistēmas ieviešanu, lai starp dalībvalstīm sadalītu vismaz 30 000 nelegālo imigrantu.
Saskaņā ar nesen apstiprināto reformu, lai palīdzētu mazināt spiedienu uz valstīm, kurās ir liels ieceļotāju skaits, piemēram, Grieķiju un Itāliju, paredzams, ka citas ES dalībvalstis uzņems daļu no tiem vai maksās 20 000 eiro par katru personu valstīm, kas izjūt migrācijas spiedienu.
Taču, ņemot vērā to, ka valdības visā blokā tiek mudinātas padarīt stingrāku imigrācijas politiku, ir politiski riskanti piekrist uzņemt papildu imigrantus.
Tādēļ sarunas bija ilgstošas un tika pabeigtas pirmdien, lai gan lēmuma detaļas publiski nav izpaustas.
Kāda ES amatpersona atzina, ka blokā ir maz iekšlietu ministru, kas būtu gatavi publiski piekrist uzņemt vairākus tūkstošus migrantu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.