ES ārlietu ministri neformālā gaisotnē pārrunās situāciju Baltkrievijā un iespējamās sankcijas

Viņš piektdien atzīmēja, ka ir panākta vienošanās par sankciju gatavošanas procesu.

Latvijas ministrs pauda viedokli, ka ir nepieciešama stingra un skaidra ES reakcija uz situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām izveidojusies Baltkrievijā. Ministrs atkārtoti uzsvēra, ka Baltkrievijas varas iestādēm jāpārtrauc vardarbība pret miermīlīgajiem protestētājiem un žurnālistiem, kā arī jāveicina iekšējais politiskais dialogs.

Ministri apsprieduši Aleksandra Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta leģitimitāti. Kā prognozēja Rinkēvičs, par šo jautājumu vēl tiks spriests, jo jārēķinās, ka tam sekos zināmas konsekvences.

Lietuvas Seims šonedēļ gatavojas ārkārtas sēdē apspriest situāciju Baltkrievijā pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām un atzīt, ka Lukašenko nav leģitīms šīs valsts prezidents.

Rinkēvičs uzsvēra, ka par leģitimitāti runāts arī ministru ārkārtas sēdē, norādot, ka pirmdien notiks Ārlietu komisijas sēde. Patlaban tiek analizēti atsevišķi juridiskie jautājumi, jo kādas personas atzīšana par neleģitīmu vadītāju nav tikai politisks solis un tam ir juridiskas sekas.

«Domāju, ka kolēģi pabeigs darbu un pirmdien būs gatavi diskutēt ar Ārlietu komisiju, gatavojot Saeimas lēmuma projektu un, sekojot līdzi, ko darīs Lietuvas Seims. Šāds variants ES līmenī tiešām tiek analizēts, tāpēc patlaban es atturētos no vērtējuma sniegšanas,» teica ārlietu ministrs, akcentējot šāda lēmuma sekas.

Savukārt runājot par sankcijām, kādas varētu piemērot Baltkrievijas amatpersonām, Rinkēvičs norādīja, ka tas ir iebraukšanas aizliegums, kā arī kontu iesaldēšana. Situācijai attīstoties negatīvā virzienā, mēs neizslēdzam sankciju piemērošanu. Šodien padomes sēdē vispārējais viedoklis bija, ka nedrīkst piemērot tādas sankcijas, kas var pasliktināt Baltkrievijas tautas likteni, sacīja ministrs.

Politiķis pieļāva, ka nedēļas sākumā precīzi saraksti ar tiem, pret kuriem būs vērstas sankcijas, vēl netiks publiskoti, jo katras amatpersonas iekļaušana sarakstā ir konkrēti jāpamato. «Bet es domāju, ka kaut kāda zaļā gaisma mums ir dota, lai valstu vēstniecības Minskā varētu pie šī jautājuma strādāt un dalībvalstis varētu izteikt priekšlikumus,» piebilda politiķis.

Jau vēstīts, ka Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija šodien publiskojusi galīgos 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus, saskaņā ar kuriem Lukašenko esot ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska — 10,1%.

Tihanovska, Dmitrijevs, Kanopacka un Čerečeņs iesnieguši vēlēšanu komisijā sūdzības par vēlēšanu neatzīšanu. Komisija Tihanovskas, Dmitrijeva un Kanopackas sūdzības noraidījusi, bet Čerečeņa sūdzību tā vispār neesot saņēmusi.

Opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā cietuši vai aizturēti tūkstošiem cilvēku. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.