Epidemiologs: Visticamāk, ar Covid-19 būs jāsadzīvo ilgu laiku

Perevoščikova vērtējumā, labā ziņa ir tā, ka vairumam sasirgušo slimība norit vieglā formā — 80% līdz 90% inficēto slimība norit bez simptomiem, bet viņi joprojām izplata šo vīrusu, paši par to nezinot.

«Galvenais, kas ir nepieciešams, lai būtu laiks sagaidīt vakcīnu,» nākotnes perspektīvas iezīmēja SPKC eksperts. Situāciju palīdzētu uzlabot arī zāles, kuras specifiski domātas šim vīrusam un kas varētu parādīties pirms vakcīnas, piebilda Perevoščikovs. «Ja tagad būtu zāles, kas palīdzētu, (..) varētu izārstēt sasirgušos ar smagiem simptomiem, kamēr tie, kuriem simptomi ir viegli, varētu atveseļoties paši,» klāstīja epidemiologs.

Pašlaik gan šādu medikamentu nav, tāpēc ir jāievēro sociālās distancēšanās pasākumi. Ja infekcija neizplatīsies strauji, veselības aprūpes sistēma nebūs pārslogota un pacientiem varēs sniegt adekvātu aprūpi, skaidroja Perevoščikovs.

Raugoties uz dažādu valstu pieejām infekcijas apkarošanā, infekotologs izdalīja divas stratēģijas. Pirmais scenārijs, kam sekoja Ķīna un Itālija, kā arī citas Eiropas valstis, ir ierobežošana. Šīs pieejas pamatā ir inficēto atklāšana un izolēšana, kontaktpersonu noteikšana, kā arī citi pasākumi, kas ir attiecināmi uz individuāliem cilvēkiem un kas neļauj slimībai izplatīties. Šāda stratēģija tiek piekopta ar mērķi maksimāli ierobežot slimības izplatību un sagaidīt vakcīnu vai efektīvus medikamentus.

Savukārt otrā stratēģija tiek dēvēta par mīkstināšanu, un tā balstās uz principu, ka populācijai vajadzētu ļaut izslimot ar šo vīrusu, lai tādējādi veidotos imunitāte, kamēr smagiem gadījumiem tiktu nodrošināta adekvāta veselības aprūpe.

Pēc infekotologa paustā, abu stratēģiju gadījumā parādās būtisks jautājums, kā pasargāt veselības aprūpes sistēmu no liela pacientu pieplūduma, lai novērstu krīzi veselības aprūpes sistēmā, nepieļaujot ārstu inficēšanos un izvairoties no pieejamā gulta skaita izsīkumu, kā tas ir novērojams Itālijā un Spānijā.

Tāpēc abu stratēģiju piekritēji īsteno sociālās distancēšanās pasākumus — atšķirība ir tajā, kā tie tiek īstenoti. Abos gadījumos, lai nepieļautu veselības aprūpes sistēmas pārslogotību, tiek ieviesti karantīnas pasākumi, kas svārstās no viegliem līdz smagiem ierobežojumiem, skaidroja SPKC eksperts.

Pastāv arī gadījumi, kad šīs pieejas tiek mainītas. «Mēs redzējām, ka Lielbritānija sākumā nevēlējās neko ierobežot, bet, parādoties lielam pacientu pieplūdumam, tika ieviesti stingri karantīnas pasākumi,» sacīja Perevoščikovs.

Latvijā «nav indikāciju par to, ka veselības aprūpes sistēma nevar tikt galā» ar esošo slimnieku pieplūdumu, vērtēja eksperts. 

«Jautājums ir par to, kad vajag ieviest ierobežojumus. Visi ierobežojošie pasākumi var likt ieilgt slimībai, tostarp jāņem vērā sociālā un ekonomiskā ietekme,» dilemmas stratēģiju izvēlē skaidroja SPKC eksperts.

Infektologs prognozēja, ka Latvijā, ņemot vērā izvēlēto cīņas taktiku, viss liecina par to, ka slimība izplatās mēreni. Tāpat būtiski ir tas, ka Latvijā izmeklējumu skaits ir liels.

Tomēr Latvijā iezīmējas jaunas tendences. «Ja epidēmijas sākumā runājām par ievestiem gadījumiem vai inficēšanos no ģimenes locekļiem vai kolēģiem, tagad katru dienu redzam inficēšanos no citiem, tostarp nezināmiem avotiem,» skaidroja infektologs.

Jau ziņots, ka piektdien Latvijā konstatēts pirmais Covid-19 slimnieka nāves gadījums — 99 gadus vecās sievietes nāves iemesls gan nebija jaunais koronavīruss, bet citas hroniskas saslimšanas, informē Veselības ministrijā (VM).

SPKC apkopotā informācija liecina, ka pēdējā diennaktī Covid-19 apstiprināta vēl 35 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 493 cilvēki.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1364 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 18 198 Covid-19 testi.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.