EP: Izraēlas tiesības aizstāvēties neattaisno neselektīvu militāro darbību

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš, eiroparlamentārieši nosoda to, ka Izraēlas valdība ir aizkavējusi humānās palīdzības sniegšanu Gazas joslā, kas ir novedis pie mākslīgi izraisīta bada Gazas ziemeļos, un aicina atvērt visus attiecīgos robežpunktus.

Tāpat EP aicina nekavējoties atjaunot ANO Palīdzības aģentūrai palestīniešu bēgļiem (UNRWA) pilnvaras un finansējumu, nodrošinot stingru uzraudzību, un iebilst pret pašreizējo palīdzības sadales sistēmu.

Deputāti ir satraukti par pārtikas trūkumu un uztura nepietiekamību, ko rada ierobežotā piekļuve humānajai palīdzībai, un uzsver, ka ir steidzami vajadzīga pilnīga, droša un netraucēta piekļuve tādiem resursiem kā ūdenim, pārtikai, medicīnas precēm un pajumtei. Viņi prasa nekavējoties atjaunot vitāli svarīgo infrastruktūru un aicina visas puses ievērot starptautiskajās tiesībās noteiktās humanitārās saistības.

EP prasa nekavējošu un pastāvīgu pamieru un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus izraēliešu ķīlniekus, kuri patlaban tiek turēti Gazā. Viņi aicina Eiropas Savienību (ES) izmantot savu diplomātisko ietekmi uz trešām valstīm, lai izdarītu spiedienu uz «Hamās» un šis grupējums piekristu atbrīvot visus ķīlniekus.

EP nosoda «Hamās» pret Izraēlu pastrādātos «barbariskos noziegumus» un aicina noteikt konkrētas sankcijas pret teroristu organizāciju. EP atkārtoti norāda, ka ir jāpilda saistības pret Izraēlu drošības jomā, un no jauna apstiprina, ka Izraēlai, pilnībā ievērojot starptautiskos likumus, ir absolūtas tiesības uz pašaizsardzību, kā arī uzsver, ka Izraēla joprojām ir stratēģiska ES partnere cīņā pret reģionālo terorismu.

Tomēr deputāti uzsver, ka Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību nevar attaisnot neselektīvu militāro darbību Gazā un pauž bažas par nepārtrauktajām militārajām operācijām Gazas joslā, kas ir radījušas nepanesamas ciešanas iedzīvotājiem. Vienlaikus viņi nosoda to, ka «Hamās» izmanto iedzīvotājus kā dzīvo vairogu.

EP rezolūcijā atbalstīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas lēmums apturēt ES divpusējo atbalstu Izraēlai un daļēji apturēt ES un Izraēlas asociācijas nolīguma darbību tirdzniecības jautājumos.

Deputāti vēlas, lai tiktu veikta pilnīga izmeklēšana par visiem kara noziegumiem un starptautisko tiesību pārkāpumiem, saucot pie atbildības tos, kas šos pārkāpumus ir pastrādājuši. EP atbalsta arī ES sankcijas pret vardarbīgiem izraēliešu kolonistiem un aktīvistiem okupētajā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē un aicina noteikt sankcijas pret Izraēlas ministriem Bezalelu Smotriču un Itamaru Ben Gviru.

EP mudina visas ES iestādes un dalībvalstis veikt diplomātiskus pasākumus, lai nodrošinātu ES atbalstu divu valstu risinājumam, cenšoties panākt progresu pirms ANO Ģenerālās asamblejas septembrī. Tas uzsver nepieciešamību pilnībā demilitarizēt Gazas joslu un izslēgt «Hamās» no Gazas pārvaldības, aicinot atjaunot reformētu Palestīniešu pašpārvaldi kā vienīgo valdošo spēku.

«Hamās» un citām teroristu organizācijām būtu jāzaudē visa politiskā un militārā kontrole Gazā, uzskata deputāti, kuri arī mudina ES valstis izpildīt Starptautiskās Krimināltiesas izdotos apcietināšanas orderus.

EP uzskata, ka Palestīnas valsts izveide ir būtiska miera, Izraēlas drošības un reģiona normalizācijas nodrošināšanai. ES dalībvalstīm būtu jāapsver Palestīnas valsts atzīšana, lai īstenotu divu valstu risinājumu.

Rezolūcija tika pieņemta ar 305 balsīm par, 151 pret un 122 deputātiem atturoties.

Jau rakstīts, ka Izraēla tiek kritizēta par nesamērīga spēka izmantošanu, humānās palīdzības bloķēšanu vai tās piekļuves ierobežošanu. Reaģējot uz Izraēlas rīcību, vairākas valstis, tostarp arī Francija, Beļģija un Kanāda, iecerējušas ANO Ģenerālās asamblejas gaitā atzīt Palestīnas valsti.

Izraēla īsteno pastiprinātu ofensīvu, lai pārņemtu kontroli pār Gazas pilsētu. ANO pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Gazas provincē, kur ietilpst Gazas pilsēta, esot bads. Izraēla sāka militāro operāciju Gazas joslā, reaģējot uz palestīniešu teroristiskā grupējuma «Hamās» sarīkoto slaktiņu Izraēlā 2023.gada 7.oktobrī, kura laikā tika noslepkavoti 1219 cilvēki, pamatā civilisti.