Šonedēļ aprit trīs gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā. ASV prezidents Donalds Tramps ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sācis sazināties par miera sarunām, un ASV amatpersonu retorika pēdējā mēneša laikā bijusi neskaidra un daudzējādā ziņā pārsteidzoša, izteikti arī viedokļi, ka ASV ir nodevušas Ukrainu un jau tagad piekāpušās Krievijas prasībām.
«Skaidrs, ka Ukraina var rēķināties ar diezgan lielām simpātijām Eiropas pusē Ukrainas pozīciju stiprināšanai, savukārt ASV pieeja varētu būt krietni instrumentālāka, vairāk transakcijās balstīta, kur vienošanās par kara pārtraukšanu varētu būt svarīgāka par tādu vienošanos, kas Ukrainai būtu labvēlīga un arī ilgtspējīga,» vērtēja Rostoks, «ASV prezidents varētu būt vairāk ieinteresēts tādā konflikta atrisinājumā, kas viņam ļautu paziņot, ka solītais ir izpildīts, nevis tādā atrisinājumā, kas būtu pēc iespējas labvēlīgs Ukrainai.»
Rostoks piekrita, ka Trampa telefonsaruna ar Putinu liecina, ka Krievija vairs nav starptautiskajā izolācijā, taču ekspertam vēl neesot skaidrs, vai šī ir pareizā interpretācija notiekošajiem procesiem.
«Ir grūti vienoties par konflikta izbeigšanu, ja nenotiek pārrunas. Pārrunas ar Krieviju neizbēgami nozīmē kontaktus ar Krieviju, tāpēc arī notiek sarunas starp ASV un Krieviju. Nedaudz negaidīti, ka tik ātri sarunas notiek pašā augstākajā — prezidentu — līmenī. Taču var saprast arī ASV, jo Tramps jau iepriekš uzsvēra, ka centīsies karu izbeigt ātri. Līdz ar to ir vēlme šo procesu straujā tempā virzīt uz priekšu,» atzīmēja pasniedzējs.
Viņš uzskata, ka Krievija joprojām lielā mērā atradīsies starptautiskā izolācijā, taču sarunu norise pati par sevi pieprasa, lai Krievija būtu iesaistīta. Savukārt abu prezidentu tikšanās klātienē, visticamāk, būšot iespējama tad, kad vienošanās būs pabeigšanas stadijā.
Taujāts, kāpēc šādas sarunas neuzņēmās vai nesekmējās Eiropas līderiem, Rostoks tam saskata vairākus iemeslus. «Ja raugāmies no Krievijas viedokļa, tā uzlūko ASV kā nozīmīgu spēlētāju, jo ASV pieņemtie lēmumi pēcāk tiktu akceptēti Rietumu politiskajā kopienā. Jāatzīmē, ka Krievija daudzas Eiropas valstis nemaz neuzskata par suverēnām valstīm, lai gan tas tā nav. Tomēr jāatzīst, ka panākt vienošanos ES valstu grupas ietvaros par sarunu uzsākšanu varētu būt grūti, tāpēc Krievijas primārā interese ir runāt ar ASV. Turklāt, ja ASV pārstātu sniegt militāru palīdzību Ukrainai, tā būtu milzīga problēma Ukrainai, līdz ar to ASV ir Krievijas uzmanības centrā.» Rietumu pusē gaidīšana bijusi vajadzīga tāpēc, lai saprastu, kāda būs ASV nostāja, vērtēja Rostoks.
«Manuprāt, Eiropas pusē problēma nav tik liela. Skaidri pateikts, ka Ukraina var rēķināties ar stabilu atbalstu, bet nezināmais bija, kāda būs ASV iesaiste,» sprieda eksperts, «raugoties atpakaļ, ASV nostāja nav negaidīta, taču bija svarīgi to dzirdēt dažādos formātos. (…) Lai gan ASV nostāja ir kļuvusi skaidrāka, tā joprojām atrodas veidošanas stadijā. ASV nostāja zināmā mērā būs atkarīga arī no Ukrainas, proti, kā Ukraina pieņems ASV nostāju, kāda būs Krievijas un arī Eiropas valstu pozīcija. Šī ir neliela daļa no garāka procesa, kas, visticamāk, turpināsies visa gada garumā.»
Rostoka traktējumā, ASV uzskata, ka karš ir jāpārtrauc, jo tā pašreizējā virzība Ukrainai nav par labu, līdz ar to Krievijas okupētās teritorijas vismaz tuvākajā laikā neesot atgūstamas un arī Ukrainas dalība NATO pārskatāmā laikā nenotiks.
«Tas jau bija zināms, taču ASV to beidzot pateica publiski un skaidri,» pauda Rostoks, «lielais nezināmais ir, kā varētu un vai vispār mainīsies Krievijas pozīcija sarunu gaitā. Ukrainai kaitētu, ja Krievija sāktu pretendēt uz vēl kādām teritorijām Ukrainā, gribēs atbruņot Ukrainu un panākt, lai Ukrainā nebūtu NATO karavīru. Ja Krievijai šajos jautājumos izdosies panākt savu, tad varētu apgalvot, ka sarunu iznākums Ukrainai ir bijis nelabvēlīgs.»
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.