Eksperts: Trampa un Zelenska tikšanās nenesīs fundamentālus lēmumus

Eksperts atzīmēja, ka Zelenskis kļūs par vienu no Trampa visbiežāk satiktajiem ārvalstu līderiem, jo viņš Vašingtonā viesojās jau oktobrī, augustā un februārī, turklāt abu valstu līderi tikās arī Ņujorkā, Vatikānā un NATO samitā Hāgā.

«Tikšanos bijis daudz, un katru reizi bijušas lielas gaidas,» vērtēja Andžāns, norādot uz tikšanos oktobrī, pēc kuras bijusi liela vilšanās, jo Zelenskim mēģināja uzspiest netaisnīgu mieru un netika paziņots par jaunu ieroču sistēmu piegādāšanu Ukrainai.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka tikko Krievija veikusi apjomīgus triecienus pa Ukrainu, tostarp Kijivu, kas parādot, ka «darbi runā skaļāk par vārdiem». Proti, Krievija neesot apmierināta ar jaunāko ASV un Ukrainas sarunu kārtā izstrādāto 20 punktu plānu Krievijas agresijas kara izbeigšanai.

Andžāns arī iezīmēja, ka Tramps intervijā medijam «Politico» piesardzīgi izteicies par 20 punktu plānu, norādot, ka tas nav spēkā, kamēr viņš to nav apstiprinājis. «Šobrīd vairāk izskatās, ka tas ir plāna projekts, par kuru Zelenskim Tramps būs jāpārliecina,» sacīja Andžāns, piebilstot, ka, viņaprāt, Krievijai tas jebkurā gadījumā nav pieņemams — tā vēlēsies vairāk, un arī Ukrainas piekāpšanās Krievijas izpratnē ir nepietiekamas.

«Trampam ir svarīgi, lai abas puses — Krievija un Ukraina — piekrīt, un skaidrs, ka viņam ir vieglāk «izspiest» kaut ko no Zelenska nekā no Krievijas,» teica Andžāns, atsaucoties uz izlūkdatiem, ko ASV dod Ukrainai, un bruņojuma pārdošanu Eiropas sabiedrotajiem, kas tālāk to nodod Ukrainai.

Andžāns vērtēja, ka labākais variants, kā tikšanās varētu beigties, būtu, ja Tramps piekrīt Zelenskim saistībā ar 20 punktu plānu un dod ultimātu Krievijai — piekrist vai nepiekrist. Viņa ieskatā maz ticams, ka šāds scenārijs īstenosies. Reizē viņš vērtēja, ka pat šāda pozitīvākā scenārija gadījumā nekas vēl nebeigsies, jo Krievija tam, visticamāk, nepiekritīs.

Eksperts arī vērtēja, ka pēc tikšanās varētu sekot ASV un Krievijas pušu saruna, taču esot grūti prognozēt, kādā līmenī tā notiks. Pēc Andžāna domām, Tramps nevēlas atkārtot Aļaskas tikšanos, no kuras Krievijas diktators Vladimirs Putins iznāca kā uzvarētājs, un Trampam neizdevās Putinu ne par ko pārliecināt.

Pēc Andžāna domām, Zelenska un Trampa tikšanās laikā varētu tikt panākta vienošanās par demilitarizāciju un brīvo ekonomisko zonu Donbasā, taču tam nepiekritīšot Krievija. Tāpat būtu aktuāls jautājums, kā to uzraudzīt.

Tikšanās laikā varētu tikt rasta vienošanās par Zaporižjas atomelektrostacijas pārvaldību, taču arī tai Krievija, visticamāk, nepiekritīšot. «Tramps arī negribēs piekrist, ja redzēs, ka Putins nav gatavs tam piekrist, tāpēc var gadīties, ka sanāksmē Zelenskim atkal mēģina uzspiest ko jaunu, vēl kādu piekāpšanos,» vērtēja Andžāns.

Kā norādīja eksperts, pat tad, ja Ukrainas un ASV prezidentu tikšanās beigsies ar labāko scenāriju — panāktu vienošanos par 20 punktu plānu, kam Krievijai jāpiekrīt, Putins var nākt klajā ar ko jaunu, piemēram, piedāvāt Jaungada pamieru, lai iekārdinātu ASV, novēršot domas no jaunām sankcijām pret Krieviju.

Kā ziņots, Tramps svētdien Palmbīčā, ASV, Floridas štatā, tiksies ar Zelenski, pavēstīja Baltais nams.

Divpusējā tikšanās paredzēta plkst. 15 (plkst. 22 pēc Latvijas laika), un tās mērķis ir turpināt diskusijas par centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

Nav skaidrs, vai notiks sarunas ar Krieviju, jo Baltā nama paziņojumā Maskava nav pieminēta, norāda ziņu aģentūra DPA.

Jaunākajā ASV un Ukrainas sarunu kārtā tika izstrādāts 20 punktu plāns Krievijas agresijas kara izbeigšanai, kas ir nosūtīts Maskavai.

«Mēs apspriedīsim šos dokumentus, drošības garantijas,» par ASV Floridas štatā, kur atrodas Trampa rezidence «Mar-a-Lago», gaidāmajām sarunām žurnālistiem piektdien sacīja Ukrainas prezidents.

«Runājot par jutīgiem jautājumiem, mēs apspriedīsim Donbasu un Zaporižjas atomelektrostaciju, un mēs noteikti apspriedīsim arī citus jautājumus,» viņš piebilda.

Zelenskis šonedēļ sacīja, ka starp Kijivu un Vašingtonu joprojām pastāv domstarpības par šiem diviem jautājumiem.

Neraugoties uz to, Ukraina jaunākajā plānā panāca zināmas piekāpšanās, kas paredz iesaldēt frontes līniju un atcelt prasību, ka Kijivai juridiski jāatsakās no sava pieteikuma pievienoties NATO, sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents arī norādīja, ka šis plāns paver ceļu galu galā atvilkt savu karaspēku no Doneckas apgabala valsts austrumos un izveidot demilitarizētu zonu, lai gan iepriekš Kijiva nav vēlējusies tādu ierosinājumu pieņemt.