Eksperts: NATO samits Ankarā neieies vēsturē ar fundamentāliem lēmumiem

Eksperts vērtēja, ka samits bija par un ap ASV prezidentu Donaldu Trampu. Viņš atzīmēja, ka samita deklarācijā ir seši punkti — par vienu vairāk nekā Hāgas samitā, bet tā joprojām ir ļoti īsa. Jau pērn Hāgas samita laikā daudz esot runāts, ka samita darba kārtība un arī noslēguma dokuments tika pielāgots Trampam. Kā norādīja eksperts, ASV prezidentam nepatīk lasīt garus tekstus. Eksperts vērtēja, ka tas neesot slikti, jo pirms tam gala dokumenti bija ļoti gari — tajos plaši bija aprakstīts daudz kas, bet ne vienmēr tas kaut ko būtisku nozīmēja.

Viņš vērtēja, ka pati deklarācija ir salīdzinoši tukša. Andžāna ieskatā deklarācija bija vairāk atskaites punkts par to, ka 2025. gadā aizsardzībai tērēti par 139 miljardiem ASV dolāru vairāk, par to, ka sabiedrotie turas pie apņemšanās palielināt aizsardzības izdevumus un to, ka Ukrainai tiks sniegts atbalsts. «Taču tie nebija nekādi pārsteigumi. Tie bija diezgan labi zināmi fakti,» sprieda Andžāns.

Eksperta ieskatā šis samits neieies vēsturē ar fundamentāliem lēmumiem kā, piemēram, pērnā gada Hāgas samits, kur sabiedrotie vienojās līdz 2035. gadam palielināt ar aizsardzību saistītos izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), vai Madrides samits 2022. gadā, kurā NATO sabiedrotie nolēma pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā. Viņš minēja arī Varšavas samitu, kurā tika pieņemts lēmums par NATO kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs. «Šeit tādu lielu lēmumu nebija,» pauda Andžāns.

Kā pozitīvu ziņu Andžāns minēja Trampa paziņojumu, ka ASV varētu piešķirt Ukrainai atļauju ražot pārtvērējraķetes «Patriot» sistēmām. «Tā ir ārkārtīgi laba ziņa, bet tas nav tūlītējs risinājums,» pauda eksperts, norādot, ka tie ir vairāki mēneši līdz Ukraina vai sabiedrotie kopā ar Ukrainu varētu paši sākt ražot vismaz munīciju «Patriot» pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Andžāns vērtēja, ka labi bija tas, ka Tramps bija labā noskaņojumā attiecībā uz Ukrainu. Viņš gan arī atzīmēja, ka Tramps rājās uz eiropiešiem par to, ka tie nepalīdzēja karā ar Irānu. «To visu saliekot kopā, var teikt, ka samits notika Trampa un Irānas ēnā,» pauda eksperts.

Eksperta ieskatā zīmīgi ir tas, ka trīs Baltijas valstis aizsardzības izdevumos pret IKP ir pašā augšgalā, kā liecina NATO publicētā statistika. «Latvija diemžēl ir gan trešā NATO, gan trešā starp Baltijas valstīm. Lietuvas un Igaunijas ministri lepni pozēja ar nozīmītēm «5% klubs», un ir ļoti žēl, ka Latvija nespēja palielināt izdevumus par šiem 0,08%,» pauda Andžāns.

Kā būtisku lēmumu Latvijas kontekstā Andžāns minēja kanādiešu apņemšanos stiprināt un vēlāk paplašināt savu klātbūtni Latvijā, kā arī to, ka Baltijas gaisa patrulēšanas misija pārtaps par gaisa aizsardzības misiju. «Taču netika, piemēram, paziņots, ka tiks izmantots vēl viens lidlauks, piemēram, Lielvārdē. Netika arī paziņots, ka papildus tiks izvietoti iznīcinātāji vai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Līdz ar to ir grūti izmērīt, ko šie vārdi praksē mainīs,» pauda Andžāns.

Latvijas kontekstā eksperts uzsvēra arī Trampa paziņojumu par «Patriot» sistēmām Ukrainai. «Tas nav svarīgi tikai Ukrainai — tas nozīmē, ka amerikāņi mazina savu monopolu tieši uz šīm pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tas var ietekmēt arī mūsu pretgaisa aizsardzības iespējas,» sprieda Andžāns.

Vērtējot alianses spēju samitā apliecināt vienotību, Andžāns pauda, ka, viņaprāt, tas neizdevās. Viņš arī atzina, ka tas esot atkarīgs no Trampa. «Protams, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite un arī citi runāja par vienotību, un arī samita deklarācija ir, kā saka, simpātiska. Bet, ja Tramps atkārto, ka viņš vispār nebūtu braucis, ja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nebūtu rīkojis samitu, un Tramps joprojām uztur pretenzijas par Grenlandi, tad par kādu vienotību te var runāt?» vaicāja eksperts.

Andžāns arī norādīja uz Trampa veltīto kritiku Spānijai, kā arī atzīmēja, ka joprojām nav skaidrs, kas notiek ar amerikāņu rotācijām, to, ka no Lietuvas un Igaunijas izvesti amerikāņu karavīri. «No vienas puses, var runāt par vienotību un par to, ka kanādiešu būs vairāk, bet amerikāņu pagaidām ir mazāk. Tas, protams, nav patīkams signāls,» pauda Andžāns.

Kā ziņots, NATO līderi trešdien samitā Ankarā atbalstīja apņemšanos 2026. un 2027. gadā sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā.

Deklarācijā NATO līderi, tostarp ASV, atkārtoti apstiprināja savu neatlaidīgo apņemšanos ievērot savstarpējās palīdzības klauzulu, kas ietverta alianses līguma 5. pantā.

Kā norādīts deklarācijā, lai novērstu ilgtermiņa draudus, ko Krievija rada eiroatlantiskajai drošībai un stabilitātei, kā arī pastāvīgos terorisma draudus, pērn Eiropas sabiedrotie un Kanāda palielināja savus ieguldījumus galvenajās aizsardzības vajadzībās par vairāk nekā 139 miljardiem ASV dolāru.

Tāpat sabiedrotie atkārtoti uzsver, ka Irānai nekad nedrīkst būt kodolieroči, un aicina Irānu pilnībā ievērot kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.