Viņaprāt, tieši ASV lēmumi par sankciju piemērošanu naftas uzņēmumiem «Rosņeftj» un «Lukoil» ir izšķiroši, jo tie finansiāli «sit pa kabatu» vienam no Krievijas galvenajiem ienākumu avotiem — naftas sektoram.
«ASV lēmums pakļaut sankcijām uzņēmumus, kas veido aptuveni pusi no Krievijas naftas eksporta, ir nozīmīgs solis, turklāt starptautiskie tirgi jau reaģējuši ar nelielu naftas cenas pieaugumu un jaunu tirgus dalībnieku pozicionēšanos,» skaidroja eksperts.
Astukevičs norādīja, ka Persijas līča valstis signalizējušas gatavību kompensēt Krievijas piegādes un piedāvāt alternatīvas iepirkuma iespējas, savukārt Indija un Ķīna uz laiku apturējušas Krievijas naftas iepirkšanu.
«Kritiskais jautājums būs, cik stingra un konsekventa būs ASV pozīcija un vai šiem paziņojumiem sekos reāla rīcība, arī attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem,» teica pētnieks.
Pēc viņa domām, Krievija meklēs veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un pastiprinās pelēkajā zonā notiekošo tirdzniecību caur starpniekiem, tostarp izmantojot tā dēvēto «ēnu floti», kas jau tagad veido būtisku Krievijas naftas eksporta daļu, lai apgrūtinātu sankciju piemērošanu.
Eksperts atzina, ka ASV konsekvences trūkums iepriekš, piemēram, tarifu politikā, var mudināt citus tirgus dalībniekus gaidīt un cerēt uz situācijas normalizēšanos.
Astukevičs uzsvēra, ka ASV sankciju mērķis ir panākt progresu Ukrainas kara noregulēšanā. Viņš norādīja, ka ASV izmantos sankcijas kā instrumentu, lai Krieviju dabūtu tuvāk sarunu galdam — ne tikai simboliski, bet arī praktiski, piebilstot, ka Krievijas piekāpšanās patlaban ir maz ticama.
Pētnieks norādīja, ka sankciju efekts nebūs tūlītējs, taču radīs papildu finansiālu spiedienu uz Krievijas budžetu. Viņš skaidroja, ka Krievijas ieņēmumi no naftas ieguves jau tagad ir zemāki, un budžeta prognozes šogad ir samazinātas. Astukeviča ieskatā pirmās efekta pazīmes varētu būt redzamas pusgada laikā, ja sankcijas tiek īstenotas un piemērotas.
Viņš atzīmēja, ka Krievija jau īsteno pasākumus, lai mazinātu atkarību no naftas ienākumiem — paaugstinot pievienotās vērtības nodokli, ieviešot jaunus reģionālos maksājumus un plānojot līdz 2030. gadam samazināt naftas ieņēmumu īpatsvaru budžetā. Eksperts secināja, ka Krievija aktīvi meklē veidus, kā diversificēt ieņēmumus, apzinoties sankciju ietekmi.
Pēc pētnieka paustā, Maskava sūta signālus arī diplomātiskā līmenī — Krievija uz ASV ir nosūtījusi Vladimira Putina īpašo sūtni un Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītāju Kirilu Dmitrijevu.
Astukevičs uzsvēra, ka viņa vēstījums ir divējāds — no vienas puses izskan apgalvojums, ka Krievijas ekonomika ir noturīga, no otras — netiešs drauds ar eskalāciju, pat pieminot kodolieroču mācības. Eksperts akcentēja, ka šāda retorika tiek izmantota, lai «paaugstinātu draudu uztveri otrā okeāna pusē».
Runājot par sankciju potenciālo ietekmi, pētnieks atzina, ka «patlaban Krievijas sāpju slieksnis nav sasniegts». Viņaprāt, Kremļa domāšanā kara turpināšana joprojām ir prioritāte, un Krievija ir gatava ciest arī ekonomiskas sāpes, lai karu turpinātu.
«Tomēr ļoti nopietnu ekonomisku turbulenču laikā šis aprēķins var mainīties. Kur tieši atrodas Kremļa sāpju slieksnis, ir grūti pateikt, bet skaidrs, ka tas ir augsts, un sankciju efektam ir jābūt ļoti nozīmīgam, lai to sasniegtu,» secināja eksperts.
Jau rakstīts, ka ASV finanšu ministrs Skots Besents pagājušajā nedēļā paziņoja par ASV sankciju noteikšanu pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām «Rosņeftj» un «Lukoil», kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina «atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu» Ukrainā.
ASV prezidents Donalds Tramps mēģina panākt šī kara izbeigšanu, kas sākās ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.
Sankcijas noteiktas dienu pēc tam, kad tika atcelta plānota Trampa un Putina tikšanās Budapeštā, Vašingtonai paužot vilšanos par progresa trūkumu pamiera sarunās ar Maskavu. Par jaunām sankcijām pret Krieviju pagājušajā nedēļā vienojās arī Eiropas Savienības dalībvalstis.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.