Eksperts: Ir signāli par «Mikrotīkla» līdzīpašnieka Tallija interesi investēt «Tet» un LMT

«Ir signāli, ka viņš būtu ieinteresēts,» teica Vainovskis, vienlaikus atzīmējot, ka nevar apliecināt, ka tas tā arī ir.

Tāpat viņš norādīja, ka šādu uzņēmumu kā «Tet» un LMT gadījumā «būtu liela investoru drūzmēšanās».

«Šeit ir jāņem labākie no labākajiem,» piebilda Vainovskis.

Jau vēstīts, ka valdība slēgtajā sēdē 2024.gada 19.novembrī izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un «Tet» tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

«Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti,» aģentūrai LETA pēc minētās valdības sēdes sacīja Valainis.

Viņš arī pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar otru akcijonāru, Zviedrijas uzņēmumu «Telia» un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās.

«Ja tās sarunas neveiksies, tad mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd es skatos uz šo procesu gana pozitīvi,» teica Valainis.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un «Telia» tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti — no «Tet» un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no «Telia» pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta «Tet» un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem — Latvijas valstij un «Telia» — līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor»» («Possessor») personā pieder 51% «Tet» daļu, bet «Telia» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» — 49% «Tet» daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder «Telia» un tās meitaskompānijai «Sonera Holding», 28% — Latvijas valstij caur AS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) un «Possessor» (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder «Tet».

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar «Tet» starpniecību «Telia» īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts — 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums «Tet». Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

«Telia» sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos «Tet» telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti «Tet Telco»), abiem esošajiem «Tet» akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un «Telia» valstij pārdotu savus 49% «Tet» daļu, savukārt no «Tet» iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem — valstij un «Telia» — piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek izskatīta iespēja no «Telia» atpirkt LMT un «Tet» daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties «Tet» vai tā aktīvu — optiskā tīkla infrastruktūras — izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties «Tet» klientu portfeli.

Savukārt «Tet» valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka «Tet» varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās «Tet» akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% — «Telia».

«Tet» koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% — līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas «Tet» apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

Savukārt «Mikrotīkls», kas darbojas ar zīmolu «MikroTik», pagājušajā gadā strādāja ar 401,597 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 16,6% un bija 100,053 miljoni eiro. Kompānija «Mikrotīkls» reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2840 eiro. Uzņēmums uz pusēm pieder Arnim Riekstiņam un Tallijam.