Ekonomists: Ar pašreizējo attīstības tempu Rīga labklājības ziņā nekad nepanāks Viļņu un Tallinu

Pēc viņa teiktā, Viļņa jau šobrīd ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025.gadā.

Krasnopjorova ieskatā nav citas iespējas apturēt Rīgas depopulāciju, kā uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā, turklāt Rīga var uzlabot dzīves kvalitāti pat pie esošā ienākumu līmeņa un iedzīvotāju skaita.

Ekonomists atzina, ka, atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā, jo Rīgas reģions ir puse no valsts iedzīvotājiem un divas trešdaļas no ekonomikas. Ienākumi ir viens no attīstības rādītājiem un instruments dzīves kvalitātes veicināšanai, bet ienākumu ziņā Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas un laika gaitā plaisa paplašinās, stāstīja Krasnopjorovs.

Tāpat ekonomists norādīja, ka pēc dzīves kvalitātes Rīga atpaliek no vairuma Eiropas pilsētu vēl vairāk, jo trūkst progresa tās attīstībā.

Kā būtisku dzīves kvalitātes faktoru Krasnopjorovs minēja drošību un informēja, ka pēc drošības sajūtas Rīga atpaliek gan no Tallinas, gan no Viļņas — rīdzinieki nejūtas droši un neuzticas cilvēkiem apkārt. Rīga ir viena no nedrošākajām galvaspilsētām Eiropas Savienībā ,un šajā ziņa ir pielīdzināma Dienvideiropas pilsētām.

Tāpat Krasnopjorovs norādīja, ka arī vides kvalitāte Rīgā ir slikta — ja 2012.gadā pēc vides kvalitātes Rīga bija pirmajā vietā Baltijā, tad tagad Rīga ir pēdējā vietā. Ekonomists norādīja, ka galvenokārt tas noticis tādēļ, ka Rīgai nav progresa vides kvalitātes uzlabošanā.

Rīdzinieki salīdzinājumā ar pārējām Baltijas galvaspilsētām daudz retāk izmanto sabiedrisko transportu, un biežāk — privāto auto, turklāt iedzīvotāju apmierinātība ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgā īpaši kritusies Covid-19 pandēmijas laikā.

Krasnopjorovs atzina, ka no Baltijas valstu galvaspilsētām tikai Rīgā mirstība ir lielāka par dzimstību un no Rīgas aizbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc. Dzimstība Rīgā visu laiku samazinās, jo jaunie cilvēki pārsvarā izbrauc no Rīgas uz Pierīgu. Savukārt Viļņā vērojama pretēja aina — jaunie cilvēki vairāk apmetas uz dzīvi pilsētā.

Rīgas lielās mirstības pamatā ir sliktāka iedzīvotāju veselība un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte — to kvalitātes vērtējums ir zemākais starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Rīdzinieku apmierinātība ar veselības aprūpes iestāžu pieejamību pakāpeniski aug, taču vēl joprojām nav sasniegusi 2013.gada līmeni.

Krasnopjorovs uzsvēra, ka nav citas iespējas apturēt Rīgas depopulāciju kā uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Arī pilsētas pārvaldības kvalitātes uztvere Rīgā ir sliktākā Baltijā, un Krasnopjorovs norādīja, ka slikti pārvaldīta pilsēta nevar būt nedz bagāta, nedz laimīga.

Kopumā Krasnopjorovs secināja, ka ar pašreizējo attīstības tempu Viļņu un Tallinu Rīga nepanāks nekad. Rīgas ekonomiskā izaugsme svārstās ap 5-6% gadā, taču Tallinai un Viļņai tā ir straujāka, attiecīgi plaisa starp šīm pilsētām tikai palielinās.

Latvijas Bankas ekonomists piebilda, ka salīdzinoši straujā Rīgas ekonomiskā attīstība uz citu Eiropas galvaspilsētu fona ir zema ienākumu līmeņa diktēta likumsakarība, nevis Rīgas īpašais nopelns.