LETA jau vēstīja, ka 2019.gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
«Swedbank» vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atzina, ka algu pieaugums pērn bija lēnāks nekā 2018.gadā, kad vidējās algas pieaugums sasniedza 8,4%, tomēr tas joprojām ir gana straujš.
«Algu pieauguma pamatā galvenokārt ir saspringtā darba tirgus situācija. Tās ir sekas ilgstošajai ekonomikas izaugsmei, kas ir prasījusi darbaspēka resursus, kā arī nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm. Tā kā bezdarbs jau šobrīd ir tuvu vēsturiski zemākajam rādītājam un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina sarukt, tad darbaspēka pieejamība un izmaksas ir kļuvušas par lielu izaicinājumi virknei uzņēmumu,» skaidroja Buceniece.
«Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš CSP datus par vidējo atalgojumu valstī 2019.gadā raksturoja kā «vienu no patīkamākajiem pērnā gada ekonomikas skaitļiem».
«Darba algu kāpums bija lēnāks nekā divos iepriekšējos gados, taču atšķirība nav liela, 2018.gadā algas auga par 8,4%. Tāpat ļoti nelielas ir atšķirības starp privātā un sabiedriskā sektora algu izmaiņām, kā arī algu vidējiem līmeņiem,» pauda Strautiņš.
Vienlaikus «Luminor» ekonomists atzina, ka patlaban ekonomikas nākotne ir kļuvusi īpaši neprognozējama. Viņš atsaucās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šodien publiskotajām jaunākajām prognozēm, brīdinot, ka ilgas un intensīvas jaunā koronavīrusa izraisītās slimības «Covid-19» epidēmijas gadījumā pasaules ekonomikas pieaugums var samazināties uz pusi no OECD iepriekš prognozētā jeb līdz 1,5%.
«Taču arī šis scenārijs ir smiltīs rakstīts, jo nevienam nav pieredzes ar tādu cilvēku uzvedības maiņu un piegāžu ķēžu traucējumiem, kādi var rasties «Covid-19″ ietekmē. Dzīvojam ļoti neparastos laikos,» piebilda Strautiņš.
«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis, atzina, ka, vērtējot darba samaksas tendences, joprojām atrodamies pozīcijās, no kurām prognozējams algu pieaugums.
«Gada sākumā prognozes solīja, ka kāpums saglabāsies, kaut arī temps kritīsies. Šobrīd veidojas apstākļi, lai pieauguma tempa kritums īstenotos straujāk, kaut arī grūti prognozēt potenciālo darba devēju reakcijas ātrumu un vērienu uz esošajiem un iespējamajiem pavērsieniem,» atzina Gašpuitis.
Viņa vērtējumā, pagaidām darba tirgus joprojām ir «silts», kas ļauj nesteigties ar krasi negatīvu scenāriju zīmēšanu, tādēļ tuvākajos ceturkšņos algas turpinās tiekties uz jaunām virsotnēm.
«Ja bija sagaidāms, ka šogad tempiem jāpalēninās līdz aptuveni 6,5%, tad turpinoties vīrusa ekspansijai, kāpums var strauji palēnināties līdz 3-4%, jo darba tirgū parādīsies stress, iespējams bezdarba pieaugums. Tomēr daudzviet algu kāpums jau ir panākts, kā dēļ īstermiņā kāpums pilnībā neizsīks. Ilgāka termiņa prognozes ir kļuvušas nekonkrētas, atkarīgas no vīrusa izraisītās turbulences attīstības scenārija. Vīrusa ekspansijai apsīkstot, ekonomiskā aktivitāte atjaunosies un tendences darba samaksas izmaiņās piedzīvos vien īslaicīgas korekcijas,» klāstīja Gašpuitis.
Strautiņš prognozēja, ka šogad algu pieaugums varētu būt ap 5,5%.
Savukārt «Swedbank» pārstāve prognozēja, ka vidējās bruto algas pieaugums šogad varētu vēl nedaudz atslābt un būt aptuveni 6,5%.
Jau ziņots, ka vidējā neto darba samaksa pērn bija 793 eiro jeb 73,7% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8%, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9%.
Bruto darba samaksas mediāna 2019.gadā bija 832 eiro. Salīdzinot ar 2018.gadu, tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa — pieaugums par 7,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas 2019.gadā bija 613 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1%. Bruto darba samaksas fonds 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājās par 8% jeb 724,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,7% jeb 5300.
2019.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1067 eiro, sabiedriskajā sektorā — 1103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, — 1055 eiro.
Privātajā sektorā algas augušas straujāk — par 7,6% gadā, sabiedriskajā — par 6,8%, bet vispārējās valdības sektorā — par 7,1% gadā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.