Ekonomisti: Notikumiem Venecuēlā patlaban nebūs ietekmes uz degvielas cenām Latvijā

«Luminor Bank» galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA skaidro, ka notikumiem Venecuēlā patlaban nav nozīmīgas ietekmes uz naftas cenām pasaulē. Jau kopš oktobra beigām naftas tirgū valda stabilitāte, cenu svārstību diapazons ir 60-65 dolāri par «Brent» naftas barelu (runājot par cenām dienas beigās), un ASV militārā akcija to nav iztraucējusi. Tādēļ nav iemesla sagaidīt būtiskas degvielas cenu izmaiņas Latvijā tuvākajā laikā. Venecuēla saražo nedaudz mazāk par miljonu barelu dienā, kas ir arī nedaudz mazāk par procentu no pasaules kopējā apjoma. Salīdzinājumam, OPEC kvotu noteiktie ražošanas ierobežojumi patlaban pārsniedz piecus miljonus barelu dienā.

Ekonomists pauž, ka, runājot par tālāku nākotni, ir iespējamas augšupvērstas un lejupvērstas ietekmes, taču abos gadījumos tās ir otršķirīgas uz citu faktoru fona.

Kā norāda Strautiņš, ir iespējams, ka politisko pārmaiņu rezultātā naftas ražošana Venecuēlā pieaugs. Brīdī, kad pie varas nāca Nikolasa Maduro politiskais «krusttēvs» Hugo Čavess, nacionālā naftas kompānija PDVSA ražoja 2,5 miljonus barelu dienā, izlaides samazināšanās iemesls ir slikta uzņēmuma pārvaldība. Lai atgrieztos pie iepriekšējā apjoma, būtu nepieciešamas vairāku desmitu miljardu dolāru investīcijas. To veikšanai ir divi šķēršļi — valsti joprojām kontrolē līdzšinējais režīms un Venecuēlā ir augstas ražošanas izmaksas.

«Pat, ja šie politiskie un tehniskie šķēršļi tiks pārvarēti, tas vēl nenozīmē, ka tāpēc samazināsies globālā naftas cena. Pasaulē šī produkta patlaban netrūkst, jau ir citas ieguves vietas, kur šīs darbības rentabilitāte pie pašreizējām cenām ir vāja, piemēram, ASV slānekļa naftas un Kanādas naftas smilšu reģionos. Līdz ar to izlaides pieaugums Venecuēlā novestu pie tās samazināšanās citur,» pauž ekonomists.

Nav izslēgts, ka naftas ražošana Venecuēlā vēl samazināsies, piemēram, ja turpināsies ražošanas infrastruktūras sabrukums. Tas var notikt arī tad, ja ASV nepanāks savu un turpinās izdarīt spiedienu uz Venecuēlas valdību, aizturot tās tankkuģus. Taču arī šajā gadījumā ietekme uz cenu būs nenozīmīga.

Bankas «Citadele» galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA pauž, ka Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves — apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finanšu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Venecuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja, jo pirmdienas, 5. janvāra, vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1%.

Purgailis skaidro, ka tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, ņemot vērā inflāciju, globālā naftas cena patlaban ir zemākā gandrīz 20 gadu laikā — piedāvājums joprojām ir pārmērīgs, tādēļ turpmākam cenu kritumam ir maz pamata un drīzāk sagaidāms cenu pieaugums. Otrkārt, lai gan Venecuēlai ir lielas naftas rezerves, valsts naftas infrastruktūra ir novecojusi un prasa būtiskas investīcijas, īpaši smagās naftas ieguvē. Pat ja ASV uzņēmumi iesaistīsies, Venecuēlas nafta globālajos tirgos nonāks tikai pēc vairākiem gadiem, kad infrastruktūra būs atjaunota. Tāpēc tuvākajā laikā globālā naftas tirgus situācija būtiski nemainīsies.

«Tikmēr degvielas cenas Latvijā tuvākajā laikā saglabāsies relatīvi zemas, pateicoties salīdzinoši lētai naftai pasaules tirgos. Naftas cena, visticamāk, jau ir sasniegusi savu zemāko punktu, tādēļ šogad, pieaugot globālo cenu riskam, vidējā degvielas cena Latvijā, visticamāk, būs augstāka nekā pērn, papildus ņemot vērā akcīzes palielinājumu degvielai ar šī gada 1. janvāri,» skaidro Purgailis.

Viņš pauž, ka Eirozona un Latvija, visticamāk, būtisku tūlītēju ietekmi neizjutīs. Šajā reģionā galējās degvielas cenas galvenokārt nosaka globālās naftas cenas, kas var saglabāties salīdzinoši zemas, ja ASV naftas pārstrādes uzņēmumi Meksikas līča reģionā investēs un pakāpeniski atjaunos Venecuēlas naftas infrastruktūru.

«SEB bankas» galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka Venecuēlas ietekme uz pasaules tirgu ir pavisam neliela. Novembrī tā saražoja 960 000 barelus dienā, no kuriem aptuveni 400 000 ir pašpatēriņš un 560 000 barelu nonāk eksportā. Globālais naftas piedāvājums novembrī bija 107,5 miljoni barelu. 2015. gadā Venecuēla ieguva gandrīz 2,4 miljonus barelu dienā.

Ekonomists skaidro, ka korupcijas gadi un ASV sankcijas ir samazinājušas ražošanas jaudu, un Venecuēlas naftas infrastruktūra ir nolietota. Būtiskākais ir tas, ka tai ir pasaulē lielākās naftas rezerves, kas rada iespējas ievērojamam naftas ieguves pieaugumam. Gašpuitis skaidro, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem būs nepieciešami desmitiem miljardu dolāru un laiks, lai spētu ieguvi palielināt, taču arī šīs perspektīvas patlaban ir neskaidras, jo īpaši, ņemot vērā naftas plašo piedāvājumu un zemās cenas.

Gašpuitis pauž, ka globālo naftas tirgu šogad nenoteiks Venecuēla, bet OPEC+ politika, tas ir, ieguves apjomu un cenas balansēšanas ziņā. OPEC+ šajā nedēļas nogalē apstiprināja, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī tā saglabās ieguvi nemainīgu. Tā rezultātā naftas cena samazinās, jo globālais naftas piedāvājums apsteidz pieprasījumu. Ņemot vērā plašo piedāvājumu, «Brent» naftas cena var slīdēt pretī 50 ASV dolāru atzīmei, kam jāseko degvielas cenām.

«Taču jāņem vērā, ka nelielu kritumu var apēst akcīzes pieaugums un degvielas cenu tendenci ietekmēs situācija arī naftas pārstrādes industrijā, kur svarīgi faktori tuvākajā laikā ir ASV sankcijas Krievijas aktīviem Eiropā un Ukrainas uzbrukumi Krievijas pārstrādes industrijai, kas var skart dīzeļa cenas,» skaidro ekonomists.

Jau ziņots, ka Venecuēlas prezidents Maduro un viņa sieva sestdien tika sagūstīti ASV militārā operācijā un nogādāti Ņujorkā, kur viņus solīts tiesāt saistībā ar kriminālapsūdzībām par narkotiku nogādāšanu uz ASV.