Ekonomisti: Latvijas IKP šogad varētu augt vismaz par 2,3%, bet to var ierobežot valdošā nenoteiktība

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula aģentūrai LETA norāda, ka, iespējams, jau nedaudz aizmirsies ekonomikas dalībnieku noskaņojuma uzlabojums un globālās tirdzniecības politikas nenoteiktības mazināšanās 2025. gada otrajā pusē. Taču šie faktori līdz ar kreditēšanas atdzīvošanos veicināja Latvijas ekonomisko izaugsmi, un 2025. gada ceturtajā ceturksnī IKP palielinājās par 0,6% (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli un kalendāri koriģēti dati). Gadā kopumā IKP bija par 2,1% augstāks nekā gadu iepriekš.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī būtiska izaugsme bija vērojama tirdzniecībā, finanšu pakalpojumu jomā un apstrādes rūpniecībā. Patēriņu sekmēja ienākumu kāpums, kā arī aktīvāka kreditēšana, aizņēmuma izmaksām saglabājoties pievilcīgām. Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmes vairs nemainīja, apstākļi kreditēšanai saglabājās labvēlīgi, aktivizējoties konkurencei starp aizdevējiem, kā arī iedzīvotājiem aktīvāk izmantojot pārkreditēšanas izmaksu samazinājuma sniegtās iespējas.

Paula norāda, ka investīciju apjoms pēc 2025. gada pirmajā pusgadā vērotā straujā pieauguma arvien saglabājās būtisks — tika gan turpināti, gan arī izsludināti jauni vērienīgi projekti, piemēram, enerģētikā un apstrādes rūpniecībā, tostarp aizsardzības stiprināšanas vajadzībām. Ārējā pieprasījuma stiprināšanās pagaidām bijusi vāja, un arī ģeopolitiskās norises to neveicina.

«Tikmēr šā gada sākumā inflācija sarūk, ļaujot patērētājam pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz tēriņiem vai investīcijām,» norāda Paula. Viņa pauž, ka janvāra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati salīdzināmās cenās atgādina teju vai ceļojumu kosmosā. Iespaidīgs ir autodegvielas, kā arī atsevišķu nepārtikas preču, piemēram, apģērbu, apavu un dažu ar mājokļa labiekārtošanu saistītu preču tirdzniecības devums.

Februāra noskaņojuma aptauju dati rāda, ka tēriņu «apetīte» varētu saglabāties noturīga. Savukārt biezā sniega sega februāra beigās visai droši sola elektroenerģijas ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās pavasarī, kad sāksies noturīgs atkusnis.

«Kad sniegs būs nokusis, varēs lūkot, vai pēc dziļā ziemas miega ekonomika būs gatava straujākam palēcienam nekā pērn. Ja pērn lauksaimniecība saguma lietavās, tad šogad, iespējams, dziļā ziema būs nodarījusi kaitējumu augļu un ogu ražām,» pauž Paula.

«SEB bankas» galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī IKP pieauga par 2,9%. Ceturkšņa izaugsme ļāva pacelt visa gada veikumu līdz 2,1%, kas ir krietni labāks rezultāts par vēl gada vidū gaidīto.

Pagājušais gads un ceturtais ceturksnis nav bijis pārāk izdevies lauksaimniecības un tranzīta nozarēm. Savukārt spēcīga izaugsme atgriezās būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un komercpakalpojumos. Gašpuitis kā īpaši pozitīvu izceļ arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares izaugsmi.

Viņš pauž, ka 2025. gada pirmajai pusei bija raksturīgi neskaitāmi izaicinājumi un nākotnes perspektīvu vājināšanās.

«Savukārt gada otrajā pusē pamazām prognozes uzlabojās, ko raksturoja iepriekš sakāpinātās nenoteiktības mazināšanās, riska apetītes atgriešanās un pozitīvākas darba tirgus perspektīvas,» pauž Gašpuitis, piebilstot, ka investīciju pieaugums un pakalpojumu eksporta atgūšanās veidoja labvēlīgu vidi, lai aktīvāks kļūtu arī patēriņš un šogad varētu uzņemt vēl lielāku ekonomikas vilkmi.

Ekonomists norāda, ka šogad izaugsmi galvenokārt veicinās augoši kapitāla tēriņi, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguve, tālāka eksporta ekspansija un pakāpeniska privātā patēriņa atgūšanās. Pērnā gada otrajā pusē strauji uzlabojās uzņēmēju un mājsaimniecību riska apetīte.

Patlaban inflācijas tempi norimst un pirktspēja turpinaa spēcināties, kas veido labvēlīgus apstākļus aktivitātes kāpumam. Vienlaikus saglabājas riski, kas saistīti ar ārējā pieprasījuma svārstībām un ģeopolitisko notikumu veidoto ietekmi uz iedzīvotāju pārliecību.

Gašpuitis norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam variē 2-2,8% apmērā. «SEB bankas» prognoze ir 2,3%. Ekonomikas potenciāls ir spēcīgāks par pašreizējo prognozi, kurai ir iespējas izlauzties arī straujākā izaugsmē. Taču tam nepieciešami labvēlīgāki nosacījumi ārējā vidē, piemēram, Ukrainas kara virzībā. Tādēļ, lai arī prognozes sola izaugsmes paātrināšanos, valdošā nenoteiktība var turpināt ierobežot šī potenciāla realizēšanos.

«Swedbank» galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norāda, ka Latvijas ekonomika pērn augusi visa gada garumā. CSP publicētie dati par IKP ceturtajā ceturksnī rāda, ka reālais IKP kāpis par 0,6% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tas ir nedaudz lēnāk nekā trešajā ceturksnī, tomēr vērtējams kā labs izaugsmes temps. Arī iepriekšējais CSP novērtējums par izaugsmi kopš gada sākuma nedaudz uzlabots. Salīdzinot ar pērno gadu, IKP ceturtajā ceturksnī audzis par 2,9%, un gadā kopumā spējis uzrādīt 2,1% kāpumu (neizlīdzināti dati).

Pērn ekonomiku virzīja iekšējais pieprasījums. Bija 9,8% kāpums investīcijās, 3,3% kāpums valsts tēriņos un 0,8% pieaugums mājsaimniecību tēriņiem. 2025. gada pavasarī varēja redzēt straujāku mājsaimniecību patēriņa kāpumu, un ceturtajā ceturksnī iedzīvotāju tēriņi bija jau par 2,2% lielāki nekā pirms gada. Pērn kopumā īpaši strauji auguši tēriņi restorānos un viesnīcās, kamēr pārtikas patēriņa apjoms nedaudz sarucis. Patēriņa kāpums šogad turpinās. Šī gada janvārī mazumtirdzniecības apjomi auguši straujākajā tempā kopš 2022. gada, un arī komercbanku klientu karšu datos redzams būtisks tēriņu kāpums. Algas šogad turpinās augt ašāk nekā inflācija, patērētāju noskaņojumā vērojama kopumā pozitīva tendence, tādēļ «Swedbank» prognozē, ka mājsaimniecību tēriņi turpinās palielināties.

«Stagnējošais eksports bija darvas karote pērnā gada ekonomikas medus mucā. Gadā kopumā pakalpojumu eksportā redzējām izaugsmi 1% apmērā, bet preču eksportā — nelielu kritumu,» pauž Zorgenfreija, norādot, ka savukārt gada nogalē eksports saruka gan preču, gan — jo īpaši — pakalpojumu pusē, būtiski samazinoties transporta pakalpojumu eksportam.

Preču eksportu cita starpā negatīvi ietekmējis tas, ka apgrozījums uz ASV ceturtajā ceturksnī sarucis par teju 27% pret pērno gadu, kas saistāms ar tarifiem. Zorgenfreija norāda, ka lielu daļu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto tarifu ASV Augstākā tiesa 20. februārī pasludināja par nelikumīgiem, un tas radījis jaunu haosu. ASV prezidenta administrācija ir apņēmusies tarifu sienu uzcelt no jauna, balstoties uz citām pilnvarām. Visām valstīm uz 150 dienu periodu tika nekavējoties uzlikti papildu 10% tarifi, ko draud palielināt līdz 15%. Plānots arī izmantot citas ASV likumos paredzētās pilnvaras, kuru aktivizēšanai nepieciešama iepriekšēja izmeklēšana, kas secinātu, ka partnervalstis izmanto negodīgas tirdzniecības prakses vai ka atsevišķu produktu imports rada nacionālās drošības draudus. Līdz ar to šāda tipa tarifu uzlikšana ir krietni laikietilpīgāks process.

«Ir daudz neskaidrību, ASV tirdzniecības partneri uztraucas par to, vai jauno tarifu apjoms nepārsniegs to, ko paredz iepriekš noslēgtās tirdzniecības vienošanās. Piemēram, ES gadījumā — ja minētais papildu tarifs tiek palielināts līdz 15% (kā prezidents Tramps ir draudējis), tad tarifi uz aptuveni 7% no ES eksporta pārsniegtu 15% maksimālo robežu, par kuru iepriekš bija vienošanās,» norāda ekonomiste.

Kā norāda Zorgenfreija, kopumā ir skaidrs, ka tirdzniecības ierobežojumu ietekmi uz Latvijas eksporta iespējām vēl varēs redzēt. Tādēļ ļoti iespējams, ka uz eksportu vērstā apstrādes rūpniecība, kas pērn bija galvenais ekonomikas virzītājspēks, šogad augs ievērojami lēnāk. Tomēr iekšējā pieprasījuma — patēriņa un investīciju — vilkme turpināsies, un kopumā «Swedbank» prognozē, ka IKP šogad augs nedaudz straujāk nekā pērn — par 2,3%.

«Luminor Bank» galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka ir aizvadīts gads, kas Latvijas ekonomikai izrādījies ievērojami labāks, nekā šķita tā sākumā. IKP 2025. gadā pieauga par 2,1%. Tas joprojām ir nepietiekams temps, bet ir priekšnosacījumi, lai attīstība turpinātu paātrināties.

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā bija 2,9%. Atskaitot pandēmijas radītos īslaicīgos kāpumus pēc kritumiem, tas ir labākais sniegums kopš 2018. gada beigām, kam sekoja gara ķibeļu virkne. Latvijas ekonomika piedzīvoja finanšu sistēmas «kapitālā remonta» ietekmi uz makroekonomiskajiem datiem, pandēmiju un karu Ukrainā. «Šie ārējie notikumi un to ietekmē pieņemtie lēmumi bija kā smags svina vāks Latvijas ekonomikai,» norāda ekonomists.

Strautiņš pauž cerību, ka šī gada beigās varēs pārliecinoši runāt par to, ka vāks ir noņemts un tā atgriešanās nedraud. Latvijas ekonomika augusi septiņus ceturkšņus pēc kārtas, bet pagājušajā gadā kāpumi ceturkšņu griezumā bija 0,6-0,8%, tātad ir redzams noturīgs progress.

Galvenais ekonomikas virzītājspēks pērn bija ļoti līdzīgs — 4,5-4,9% — pieaugums trīs svarīgās eksporta nozarēs — apstrādes rūpniecībā, komercpakalpojumos, informācijas un sakaru pakalpojumos. Viesnīcu un restorānu nozarē kāpums bija nedaudz lēnāks jeb 3,4%. IKP izlietojuma datos izmērītais reālais pieaugums eksportā bija tikai 0,1%, kas daļēji varētu būt reeksporta krituma dēļ, kas būtiski neietekmē Latvijā pievienoto vērtību. Trīs citās nozarēs savukārt bija līdzīgs kritums — no 3,5-3% — lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī enerģētikā laika apstākļu dēļ, bet transportu vēl vilka lejup tranzīta samazināšanās atbalss.

Visstraujāk augošā nozare pērn bija celtniecība (+9%), kurai palīdzēja 2024. gada zemā bāze un ES fondi.

Strautiņš norāda, ka marta vidū izziņojamā «Luminor Bank» prognoze par IKP izmaiņām 2026. gadā vēl tiks precizēta, bet visdrīzāk tā pārsniegs 3%. Ir ticama IKP pieauguma palēnināšanās ceturkšņu griezumā gada sākumā. Noteikti būs nelabvēlīga sala ietekme uz celtniecību, varbūt arī ar tūrismu saistītajām nozarēm.

Savukārt attīstībai pārējos trīs ceturkšņos priekšnosacījumi patlaban ir ļoti labi. IKP kāpuma paātrinājumu 2026. gadā var radīt iespējamais divciparu pieaugums enerģētikā, transporta nozares stabilizācija, kā arī iespējams labāks sniegums tirdzniecībā, kas 2025. gadā auga par 2,7% — kāpums par 6,1% janvārī ir labs starta šāviens. Savukārt no apstrādes rūpniecības un galveno intelektuālo pakalpojumu eksporta nozarēm Strautiņš sagaida līdzšinējā snieguma noturēšanu.

Strautiņš norāda, ka nevar teikt, ka aizvadītie septiņi gadi visās nozīmēs bijis «liess» laiks Latvijas iedzīvotājiem, jo reālās algas samazinājās tikai vienā no šiem septiņiem gadiem — 2022. gadā. Cenas laikā no 2018. gada līdz 2025. gadam auga par 43%, bet algas — par 82%. Taču privātais patēriņš līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ bijis vājš, visā šajā laikā palielinoties tikai par 8%, kamēr iepriekšējos septiņos gados kāpums pie daudz mazāka algu pieauguma bija 29%.

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī — 11,821 miljarda eiro apmērā.