Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka Latvijas ekonomiku raksturo «matemātiski pozitīvas vērtības, taču saturiski, kā arī nākotnes redzējumā ir, par ko saīgt».
Viņa pauž, ka tautsaimniecības izaugsme pirmajā ceturksnī pavisam nedaudz palēninājās, taču iekšzemes kopprodukts (IKP) turpināja augt, pieaugumam salīdzināmajās cenās sasniedzot 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli koriģētie dati.
Matemātiski pozitīvo ziņu saraksts gada pirmajos mēnešos ir garāks nekā tikai IKP pieaugums. Tajā ir arī būtisks enerģijas patēriņa kāpums, augoši kredīti un noguldījumi, transportlīdzekļu pirmreizējās reģistrācijas pieauguma un degvielas cenu kāpuma atgriešanās. Ekonomiste uzsver, ka ne visi šie piemēri atspoguļo labklājības pieaugumu.
Paula norāda, ka pastāvīgi nomācošais globālais ģeopolitiskais fons jau no gada sākuma mudināja iedzīvotājus atlikt nedaudz līdzekļu. Aukstā ziema sekmēja enerģijas patēriņu un ražošanu, proti, nemainīga komforta nodrošināšana telpās prasīja vairāk pūļu un izmaksu. Arī šie tēriņi novērsa patērētāju uzmanību no ienākumu izlietošanas citiem pirkumiem vai pakalpojumu patēriņam.
Paula skaidro, ka nelabvēlīgu ģeopolitisko situāciju veidošanās un to saasināšanās ieilgst, un šāda situācija pieprasa pastiprinātus ieguldījumus aizsardzības spēju stiprināšanā. No vienas puses, tas veicina investīcijas, rūpniecisko ražošanu, tehnoloģijās balstītu pakalpojumu attīstību un eksportu. No otras puses, tas mobilizē darbošanos piesardzības vai pat izdzīvošanas režīmā, kas nav labklājības atspulgs. Latvijas tautsaimniecības dalībnieku noskaņojuma rādītāji aprīlī un maijā pārsvarā ir pasliktinājušies un atbalso ne vien pasaules ģeopolitikas ziņas, bet arī taustāmākas un tuvākas norises — degvielas cenas saglabājas paaugstinātā līmenī, Latvijas teritorijā iemaldās droni, Latvijā mainās valdība.
«Šā gadsimta trešajā desmitgadē izaicinājumi nomaina cits citu, nenoteiktībai no pārejoša stāvokļa kļūstot par normu. Katrreiz varam domāt, ka «šoreiz ir citādi»,» norāda Paula, piebilstot, ka tā pat ir taisnība, jo pērn ap šo laiku, atjaunojot makroekonomiskās prognozes, Eiropa bija norūpējusies galvenokārt par globālās tirdzniecības politikas attīstību, savukārt patlaban ikdienas retorikā dzirdamas enerģijas cenas un dažādām vērtību ķēdēm vajadzīgo materiālu pieejamību bloķētā Hormuza šauruma ietekmē.
Enerģijas jomā situācija ir citāda salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad Krievija iebruka Ukrainā — dabasgāzes infrastruktūras un alternatīvu piegāžu pieejamības problemātiku ir nomainījušas degvielas cenas.
Paula skaidro, ka tas nozīmē būtiski atšķirīgas aktualitātes strukturālā ziņā, un ietekme uz Latvijas ekonomiku patlaban šķiet relatīvi vieglāka nasta. Vienlaikus energobilance rāda, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši neelastīga naftas produktu patēriņā, kamēr pārorientēšanās prom no dabasgāzes pakāpeniski norit. Saikne ar fosilo resursu izlietojumu joprojām ir spēcīga, taču aptaujas rāda, ka bažas par materiālu nepieejamību apstrādes rūpniecībā pagaidām nav būtiski aktualizējušās.
«Varam vēlēties ģeopolitisko saspīlējumu drīzu un labvēlīgu risinājumu, kas gan veicinās preču un pakalpojumu drošu starpvalstu tirdzniecību, gan ļaus koncentrēties saimnieciskiem lēmumiem, kas neskar tikai tūlītējas vajadzības,» norāda Paula.
«SEB bankas» galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP pieauga par 2,5%. Kā prognozēts, gada sākumā lielu ietekmi uz aktivitāti atstāja aukstā ziema, kas stimulēja pieprasījumu un attiecīgi enerģijas ražošanu, taču ierobežoja investīcijas un līdz ar to būvniecības izaugsmi. Nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē sniedza tirdzniecība un nekustamā īpašuma nozare. Ilgstoši noturīgais kritums turpināja tranzīta nozares norietu.
«Nav patīkami redzēt kritumu IKT nozarē, lai arī ierasts, ka nozare uzrāda svārstīgu veikumu un, domājams, drīzumā atgriezīsies pie izaugsmes,» norāda ekonomists.
Viņš pauž, ka gada sākums sniedz salīdzinoši labu inerci turpmākai izaugsmei. Otrajā ceturksnī un turpmākajos ceturkšņos ziemas ietekme izzudīs no rūpniecības datiem, bet lielāks pienesums parādīsies investīciju un būvniecības aktivitātē. No otras puses, savu nospiedumu veidos jau Irānas kara ietekme, kas līdz šim ir bijusi samērā nemanāma. Patēriņš aprīlī, kā liecina mazumtirdzniecības dati, turpināja augt, turpinās aktivitāte nekustamā īpašuma nozarē, vienlaikus interese par kredītiem nav vājinājusies.
Gašpuitis piezīmē, ka neprognozējamo ģeopolitisko notikumu dēļ ekonomikas attīstības scenāriju diapazons patlaban ir plašāks nekā ierasti. Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir jutīga pret enerģijas un izejvielu cenu svārstībām. Tādēļ galvenais īstermiņa nozīmīgākais risks ir tas, cik drīz un cik lielā mērā atjaunosies satiksme Hormuza šaurumā. Eiropā enerģijas cenu pieaugums jau ietekmē ekonomisko aktivitāti, savukārt Latvijā tik izteikta ietekme vēl neuzrādās. Sagaidāms, ka primārais izaugsmes avots būs investīcijas, kam sekos lēna patēriņa aktivizēšanās. Eksportā situācija būs sarežģītāka, tomēr, kā rāda pirmais ceturksnis, neliels pieaugums iespējams arī ārējos tirgos.
Ekonomists skaidro, ka tirgi patlaban ir optimistiski noskaņoti un atspoguļo gaidas, ka Hormuza šauruma darbība drīzumā atjaunosies. Tomēr katra nedēļa, kamēr šaurums paliek slēgts, virza ekonomiku un finanšu tirgus uz izaicinošāku scenāriju pusi. Enerģijas un citu izejvielu cenu tālāks kāpums paaugstinās inflāciju un ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju un attiecīgi līdz ar to patēriņu. Procentu likmju pieaugums sadārdzinās kredītus un samazinās investīciju aktivitāti. Papildus tam iespējams inflācijas un piegādes ķēžu traucējumu risks, kad var parādīties preču pieejamības problēmas. Cik liela būs šo negatīvo faktoru ietekme, nav iespējams prognozēt.
«Ja Hormuza šauruma darbība drīzumā atjaunosies, iespējama optimisma vadīta reģiona un Latvijas izaugsmes paātrināšanās. Pašreizējais skatījums ir, ka pastāv iespējas izaugsmei sasniegt 2,2%,» pauž Gašpuitis.
«Luminor Bank» galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka Latvijas ekonomikā turpinās ne ļoti iespaidīga, bet stabila izaugsme. Kāpums pret pērnā gada beigām ir 0,6%, tikai nedaudz mazāks nekā vidēji pagājušajā gadā. Latvijas ekonomika ir augusi jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas. Kāpums attiecībā pret pērnā gada sākumu bija 2,5%.
Viņš skaidro, ka par daļu no nozarēs notiekošā jau veidojās priekšstats no to datiem, taču detalizētie IKP rādītāji ļauj izveidot visaptverošu ainu.
«Šodien uzzinātais ļauj uz šo gadu kopumā raudzīties ar nedaudz lielāku optimismu. Ir ticami, ka kāpums pret iepriekšējo periodu otrajā ceturksnī pat paātrināsies,» pauž Strautiņš. Viņš piebilst, ka ekonomikas pieaugums šogad kopumā varētu būt lielāks par pērn sasniegto jeb 2,1%. Ne gluži tas, ko varētu domāt, klausoties saasinātajā retorikā par kārtējo krīzi.
Strautiņš skaidro, ka patērētāju pirktspēja samazināsies tikai ļoti sliktā globālajā scenārijā. Nav sagaidāma liela ietekme uz eksporta nozarēm, bet investīcijas turpinās stimulēt Eiropas Savienības (ES) fondi un kreditēšanas cikls.
Ekonomists norāda, ka pamazām atteikties no sliktākajiem gada otrās puses scenārijiem palīdz arī tas, ka virzās uz priekšu miera sarunas starp ASV un Irānu, ticību veiksmīgam atrisinājumam demonstrē naftas tirgi.
«Populārās bažas par pārtikas cenu inflāciju šķiet pārspīlētas, te notiekošais izskatās pēc «grupas domāšanas» jeb varbūt nedomāšanas izpausmes. Izejvielu tirgi signalizē vien par ļoti pakāpeniskām izmaiņām,» norāda Strautiņš, piebilstot, ka varbūt izejvielu piegāžu pārrāvumiem būs lielāka ietekme uz pārtikas cenām 2027. gadā.
Viņš norāda, ka pirmā ceturkšņa IKP pieaugums gada griezumā lielā mērā bija atkarīgs no trim nozarēm — cita rūpniecība (galvenokārt enerģētika), kas auga par 21,6%, un tirdzniecība (+5,5%), kas ir izteiktas iekšējā pieprasījuma nozares, kā arī komercpakalpojumi, kas ir svarīgākā Rīgas eksporta nozare un pieauga par 6,3%.
Nozarēm, kas ir galvenie eksporta ienākumu avoti ārpus Rīgas — apstrādes rūpniecībai (+1,1%), kā arī lauksaimniecībai un mežsaimniecībai (-3,6%) neveicās tik labi, un to kopējais rezultāts ir tuvu nullei. Arī valsts finansētās nozares — valsts pārvalde (-0,9%), izglītība (-0,6%), kā arī medicīna un sociālā aprūpe (+2,1%) — kopumā bija apmēram pērnā gada līmenī, un to daļa ekonomikā ārpus Rīgas ir lielāka. Ekonomika kopumā aug, taču arvien vairāk koncentrējas galvaspilsētas reģionā.
Strautiņš norāda, ka transporta nozarē notikumi virzījās pa sliktāko scenāriju — tā samazinājās par 8,3% gada laikā. Acīmredzami iemesli ir tranzīta tālāka izsīkšana un iespējama laika apstākļu ietekme uz tūrismu un aviāciju. Kritums bija arī izmitināšanā un ēdināšanā (-1,8%), taču tas varēja būt lielāks. Arī celtniecībai izdevās negaidīti labi spītēt aukstuma ietekmei (+2,8%).
«Ekonomikas politisko ziņu fons joprojām ir satraucošs, bet nevajag pārspīlēt tā ietekmi. Aukstasinību demonstrē arī patērētāju un uzņēmumu aptaujas — to kopējais indekss ir nedaudz samazinājies kopš gada sākuma, taču vien līdz pērnā gada augusta līmenim,» norāda Strautiņš.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 2,5%.
Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni — 2025. gada ceturto ceturksni — Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,6%.
2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,856 miljardi eiro.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.