Ekonomisti: Inflācija šogad būs 1-2% robežās

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa uzskata, ka inflācijas straujais kritums, kas bija vērojams visu pagājušo gadu, varētu būt noslēdzies. Janvārī inflācija Latvijā pieauga, tomēr joprojām bija zem 1%, patēriņa cenas bija par 0,9% augstākas nekā pirms gada.

Ekonomistes ieskatā gaidāms, ka arī tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā svārstīsies tuvu 1%. No vienas puses redzēsim aizvien mazāku negatīvo enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju, no otras — monetārās politikas ietekmē lēnām turpinās mazināties pašmāju spiediens uz cenu kāpumu.

Pakalpojumu un preču cenu kāpums samazinās, tomēr pakalpojumu cenu kāpumu turpina balstīt joprojām samērā spēcīgais darba tirgus un algu kāpums, skaidro Kalnbērziņa. Savukārt preču cenu dinamika atkarīga ne tikai no mūsu pašu maciņu biezuma, bet arī no pasaulē notiekošā.

Pašlaik globālajai tirdzniecībai un tās izmaksām lielus riskus rada gan ģeopolitiskie saspīlējumi, gan arī klimata pārmaiņas. Kalnbērziņa norāda, ka šobrīd kari un politiskie saspīlējumi ne tikai rada nenoteiktību par darījumiem un nākotnes plāniem, bet jau tagad aizkavē un sadārdzina preču pārvadājumus. Vairāku būtiskāko jūras tirdzniecības ceļu izmantošana šobrīd ir apgrūtināta gan uzbrukumu, gan arī klimata pārmaiņu radītā nepietiekamā ūdens līmeņa dēļ.

Eirozonā kopumā inflācijas dinamika ir līdzīga, informē Latvijas Bankas ekonomiste. Straujais inflācijas samazinājums šobrīd ir piebremzējies, saskaņā ar ātro novērtējumu janvārī vidējā inflācija eirozonā bija 2,8%.

«Straujās enerģijas cenu pārmaiņas, kas līdz šim mūsu inflāciju vizinājušas pa amerikāņu kalniņiem, ir rimušas. Tāpēc tagad redzēsim lēnākas inflācijas pārmaiņas, kuras būs atkarīgas no iedzīvotāju vēlmes un spējas iegādāties preces un pakalpojumus. Tā kā monetārās politikas ietekmē ekonomiskā aktivitāte ir mazinājusies, iekšzemes inflācija mazinājās jau visu pagājušā gada otro pusi,» pauž Kalnbērziņa.

«SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, kā gaidīts, gads iesācies ar sparīgu cenu līmeņa pieaugumu — janvārī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,8%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija maksai par mājokli (plus 0,4 procentpunkti), pārtikai (plus 0,4 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (mīnus 0,3 procentpunkti).

Gada inflācija janvārī bija 0,9% un gada laikā lielāko ietekmi uz inflācijas pieaugumu veidoja cenu kāpums pārtikai, alkoholam un veselībai, skaidro Gašpuitis. Savukārt zemāks cenu līmenis bija maksai par mājokli un transportu.

Attiecībā uz mājokli Gašpuitis min, ka neskatoties uz tarifu kritumu, ir gadījumi, kad zemās temperatūras dēļ rēķini par siltumenerģiju, salīdzinot ar pērno gadu mazinājušies nebūtiski vai pat nav mainījušies.

Ekonomists prognozē, ka tuvākajos mēnešos sezonālo faktoru ietekmē cenu līmenis turpinās lēni pieaugt. To virzīs arī tālāks pakalpojumu izmaksu un arī dažādu tarifu, administratīvā sloga un nodokļu pieaugums, kas vēl tikai stāsies spēkā. Tomēr pieaugums būs lēnīgs, jo to joprojām bremzēs slābā pirktspēja.

Enerģijas cenu dinamika pagaidām nodrošina zināmu stabilitāti, kas atspoguļojas prognozēs, tomēr perspektīvas ietver augstu risku līmeni, kas iekļauj globālās ekonomikas izaugsme, kara gaitu Ukrainā, notikumus Tuvajos Austrumos, laikapstākļus, negadījumus un sabotāžas iespējas, kā dēļ saglabājas būtisks potenciāls to svārstīgumam, skaidro Gašpuitis.

Atšķirīgi vērtējumi attiecībā uz saspīlējumu Sarkanajā jūrā rāda, ka to ietekme uz inflāciju eirozonā pašreizējā apjomā būs ierobežota 0,1-0,4 procentpunktu apmērā. Tikmēr, piemēram, Vācijas ražotājcenu stabilizēšanās un deflācijas tendences Ķīnas ekonomikā norāda uz deflācijas spēkiem, kas stabilizē un pat spiež mazināt globālo preču cenas. Latvijā, piemēram, IKEA ir paziņojis par cenu samazināšanu daudzām precēm. Gašpuitim grūti novērtēt, cik spēcīgi tas vēl Latvijā patēriņa cenās izpaudīsies.

Ja problēmas Ķīnas ekonomikā samilzīs un Eiropas Centrālā banka (ECB) nogaidīs ar likmju mazināšanu, noskaņojums ekonomikā vājināsies un šīs tendences pastiprināsies. Savukārt centrālajām bankām izvēloties atlaist bremzes pedāli ātrāk, straujāka patēriņa atgūšanās šīs tendences slāpēs. Ņemot vērā augstās bāzes ietekmi, maijā inflācija Latvijā varētu ieslīdēt uz mirkli deflācijā, savukārt šī gada inflācijas prognoze ir 1,4%, informē Gašpuitis.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka jau otro mēnesi pēc kārtas inflācija Latvijā atrodas zem 1%, un prognozē, ka šogad kopumā inflācija, visticamāk, būs ļoti zema. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī vidējās patēriņa cenas Latvijā bija par 0,9% augstākas nekā pērn, savukārt mēneša laikā patēriņa cenas pieauga par 0,8%.

Āboliņš skaidro, ka viena mēneša laikā šis ir lielākais cenu pieaugums kopš pērnā gada maija, taču tas noteikti nav signāls par jaunu inflācijas vilni, bet gan rezultāts administratīviem lēmumiem un nodokļu izmaiņām. Citām precēm vai pakalpojumiem ievērojami cenu pieaugami janvārī nebija vērojami. Vienlaikus bankas «Citadele» veiktās aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotājus joprojām uztrauc cenu kāpumi, un arī uzņēmēju apsekojumi liecina, ka inflācijas gaidas joprojām ir salīdzinoši augstā līmenī, tādēļ ar to saistītie riski noteikti nav beigušies.

Janvārī lielākie cenu pieaugumi Latvijā bija saistīti ar administratīviem lēmumiem un nodokļu politikas izmaiņām, skaidro ekonomists. Decembrī Latvijā beidzās valsts noteiktais atbalsts elektroenerģijas sadales tarifam un no janvāra sākās pakāpenisks sadales tarifu pieaugums. Vienlaikus janvārī par 32% pieauga arī elektroenerģijas cenas «Nord Pool» biržā un tādējādi elektroenerģijas cenas Latvija janvārī pieauga par 5,6% salīdzinājumā ar decembri.

Tāpat janvārī tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem no 5% uz 12%, kā arī stājās spēkā jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma un ūdensapgādes tarifi. Kopā elektroenerģijas, gāzes, ūdensapgādes un dārzeņu cenu kāpums vidējo cenu līmeni Latvijā janvārī palielināja gandrīz par 0,7%, tādējādi veidojot gandrīz visu mēneša inflāciju Latvijā.

Citu preču un iekšējo pakalpojumu cenas janvārī pārsvarā saglabājās nemainīgas, un faktiski kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā nav audzis kopš pērnā gada vidus, norāda Āboliņš. Līdz Covid-19 pandēmijai bija pierasts, ka daudzu pakalpojumu cenas tiek pārskatītas gada pirmajos mēnešos un atlikušajā gadā izmaiņas ir mazāk izteiktas. Taču pēdējo trīs gadu laikā šī paredzamā cenu pārskatīšana gada pirmajos mēnešos nav bijusi, tādēļ ir ļoti grūti prognozēt, kāda būs cenu dinamika Latvijā un Eiropā tuvākajos mēnešos.

Iekšējo pakalpojumu cenu izmaiņas ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, uz ko tuvākajos mēnešos skatīsies arī ECB, pirms lemt par procentu likmju mazināšanu. Vienlaikus, Āboliņš domā, ka atsevišķām cenām Latvijā joprojām ir potenciāls ne tikai augt, bet arī samazināties. Piemēram, dabasgāzes cenas Eiropā jau zināmu laiku ir zem 30 eiro par megavatstundu un pie šādām dabasgāzes cenām siltumenerģijas cenas Latvijā šķiet pārāk augstas. Pēc Āboliņa aprēķiniem, siltumenerģijas cenai Latvijā kopumā un Rīgā it īpaši šogad būtu jāsamazinās vēl vismaz par 10-20%.

Pēc Āboliņa prognozēm, inflācija Latvijā šogad būs zema, robežās no 1-2%, taču inflācijas spiediens noteikti nav beidzies. Ekonomists norāda, ka uzņēmēju inflācijas gaidas joprojām ir gana augstas, bezdarbs zems un algas aug, savukārt ģeopolitiskā situācija pasaulē ir ļoti nestabila. Piemēram, Jemenas nemiernieku uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā, kā arī sausums Panamā jau ir izraisījis konteineru pārvadājumu cenu pieaugumu par 167% kopš pērnā gada nogales. Ja šī situācija tuvāko mēnešu vai divu laikā neuzlabojas, tad jau gada vidū tas Eiropā var radīt jaunu cenu spiedienu uz dažādām precēm.

Tas gan, visticamāk, netraucēs ECB šogad sākt mazināt procentu likmes, lai gan finanšu tirgus gaidas šī gada sākumā par to, ka procentu likmju samazināšana eirozonā varētu sākties jau martā vai aprīlī, visticamāk, ir bijušas pārsteidzīgas, uzskata Āboliņš.

Viņaprāt, ECB vēlēsies pārliecināties par inflācijas krituma noturību un sagaidīt šī gada pirmā ceturkšņa ekonomikas rādītājus, tādēļ procentu likmju samazināšana varētu sākties tikai jūnijā. Kredītņēmēji gan likmju samazinājumu varētu izjust nedaudz ātrāk, jo tirgus likmes ietekmē ne tikai faktiskā ECB likme, bet arī gaidas par likmes izmaiņām nākotnē. Tādēļ 12 mēnešu EURIBOR likmes jau ir samazinājušās no 4% līdz 3,6%, savukārt sešu mēnešu EURIBOR likme jūtamāk varētu sākt mazināties jau martā vai aprīlī, ja līdz tam laikam eirozonas inflācijas rādītājos nebūs kādu nepatīkamu pārsteigumu.

«Luminor Bank» ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka preču deflācija turpinās jau trešo mēnesi (janvārī — mīnus 0,4%), pakalpojumu inflācija (plus 4,8%) pakāpeniski samazinās, tā janvārī bija mazākā kopš 2022.gada februāra. Latvijā ir viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem eirozonā.

Strautiņa ieskatā varētu teikt, ka gandrīz visu cenu kāpumu veidoja pārtika (0,8 procentpunkti), pārējo preču un pakalpojumu cenas kopumā bez nozīmīgām izmaiņām. Saskaitot kopā trīs lielākos neatliekamo pamatvajadzību segmentus — pārtika, mājoklis, veselība, to dārdzība samazinājās. Periodu, kurā inflācija bija īpaši nedraudzīga mazturīgajiem, nomainījis periods, kad inflācija vai varbūt deflācija kļūs labvēlīgāka.

Savukārt tiem, kas tērējas dāsni, izmaksas aug straujāk, jo ceļas algu līmenis, kas nosaka, ka pakalpojumiem, kas veido lielāku daļu luksusa patēriņā, izmaksas ceļas straujāk, skaidro Strautiņš. Šis dalījums pastāv arī pārtikas groza iekšienē, ko nosaka izejvielu tirgus līkņu atšķirīgie ceļi. Pamatproduktu — piena, graudu un gaļas cenas biržās gada laikā kopumā ir samazinājušās, bet olīveļļas, apelsīnu un kakao cenas augušas pat vairākkārtīgi. Pārtika Latvijas patērētājiem janvārī bija par 2,9% dārgāka nekā pirms gada, savukārt mājokļu uzturēšana kļuva par 7,4% lētāka, tai skaitā siltums — par 19,3%. Centrālās statistikas pārvaldes izcelto mazo kategoriju cenu pretstatu vienā galā ir kivi (plus 60% gada laikā), bet pretējā — kokskaidu granulas (mīnus 37%).

«Lai arī inflācijas rēgs turpināja dzīvot cilvēku prātos un inerces dēļ arī statistikā, pērn cenu līmenis bija gandrīz perfekti plakans, laikā no janvāra līdz decembrim cenu līmenis pieauga par 0,1%. Šogad būs līdzīgi, ir ticami, ka cenu līmenis gada beigās būs pat nedaudz zemāks nekā sākumā. Šogad samazināsies mājokļu uzturēšanas izmaksas. Caurmērā ļoti līdzīgas pērnajām būs pārtikas cenas, bet virzība gada ietvaros varētu būt viegli lejupejoša,» prognozē Strautiņš.

Viņaprāt, vērā ņemama inflācija atgriezīsies 2025.gadā, savukārt līmenī, ko dzīves dārdzība bija sasniegusi 2023.gada maijā, tā visdrīzāk atgriezīsies tikai 2026.gadā. Gada inflācija gandrīz nav mainījusies trīs mēnešus, jau novembrī tā bija samazinājusies līdz 1%. Turpmākajos mēnešos gada inflācijas izmaiņu virziens būs lejupvērsts. Deflācijā tā varētu pāriet maijā vai varbūt kādā no vasaras mēnešiem.

Mēneša inflācija janvārī bija diezgan liela, cenas pret decembri pieauga par 0,8%, kas ir vairāk nekā tipiskā janvārī. Strautiņš skaidro, ka to noteica tarifu un valsts atbalsta izmaiņas, kas notiek gadu mijā. Cenas mēneša griezumā pieauga arī mājokļu izmaksu sadaļā (plus 2,5%), taču tas ir īslaicīgi, cenu kritums atsāksies, patērētāju cenām atspoguļojot ilglaicīgo lejupejošo tendenci enerģijas tirgos.

Cenu garlaicības galvenais garants ir izejvielu cenu korekcija pēc 2021.-2022.gada pārmērībām, kas faktiski jau ir noslēgusies, bet kuras atbalss patēriņa groza sienās vēl skanēs ilgi, skaidro ekonomists. Papildinoša ietekme būs Ķīnas deflācijas eksportam uz pārējo pasauli. Tās ražotāju cenu kritums eiro izteiksmē šobrīd mērāms padsmitos procentu.

Lēno planējumu lejup janvārī turpināja mājsaimniecības iekārtas, kuru cenas bija par 1,8% mazākas nekā 2023.gada februārī. Līdzīgs ir stāsts par automašīnām (mīnus 1,7%), audio un video iekārtām (mīnus 2,8%), bet informācijas apstrādes iekārtu (mīnus 9,3%) un tālruņu (mīnus 7,6%) cenu kritumu var saukt par iespaidīgu. Ķīna, meklējot izeju no savas ekonomikas nesabalansētības un eksportējot jaudu pārpalikumu uz pārējo pasauli, palīdz Eiropai risināt inflācijas problēmu, kas Latvijā jau ir atrisināta un draud pārvērsties par savu pretstatu, kas ir cita veida problēma, norāda Strautiņš.

Viņš akcentē, ka gadu mijā radās bažas par cenu kāpuma atjaunošanos drošības situācijas dēļ Sarkanajā jūrā. Taču investīciju bankas «Goldman Sachs» aplēses liecina, ka ietekme uz Eiropas cenu līmeni būs tikai 0,2 procentpunkti. Tas ir viena simtā daļa no Latvijas gada inflācijas samazinājuma pēdējā gada laikā.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā — šogad janvārī salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri — palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,6%.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 7,3%.