EK: Latvijas 2026. gada budžeta plāns novērtēts kā atbilstīgs ES fiskālās sistēmas prasībām

Pakotne sāk 2026. gada Eiropas pusgada ciklu un balstīta 2025. gada rudens ekonomikas prognozē, kas liecina, ka ES ekonomika saglabā noturību ar mērenu izaugsmi. EK norāda, ka ES joprojām saskaras ar zemāku ražīgumu, demogrāfisko spiedienu un pieaugošām publisko finanšu vajadzībām aizsardzības, dekarbonizācijas un digitalizācijas jomās.

Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) norāda, ka Latvijas 2026. gada budžeta plāns novērtēts kā atbilstošs ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Pēc viņa paustā, tas ir signāls investoriem, ka Latvija, neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, turpina īstenot pārdomātu budžeta politiku.

Eirokomisārs uzsver, ka Latvijai turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš reformām, kas veicina ekonomikas izaugsmi un inovācijas, kā arī palīdz palielināt budžeta ieņēmumus investīciju finansēšanai drošībā un citās prioritārās jomās.

EK šajā paketē novērtēja visu dalībvalstu atbilstību ES fiskālajai sistēmai, sniedzot norādījumus, lai nodrošinātu, ka fiskālā politika 2026. gadā atbilst ES Padomes ieteikumiem. Novērtējumā uzmanība pievērsta neto izdevumu pieaugumam kā reformētās ekonomikas pārvaldības vienotajam rādītājam. Attiecībā uz 16 dalībvalstīm, kurām aktivizēta valsts izņēmuma klauzula, tostarp Latvijai, piemērota elastība saistībā ar aizsardzības izdevumu palielināšanu.

EK pieņēma atzinumus par 2026. gada budžeta plāna projektiem 17 eirozonas valstīs. Kopumā 12 plāni novērtēti kā atbilstīgi, tostarp Latvijas budžeta plāns, un attiecīgās dalībvalstis aicinātas turpināt īstenot fiskālo politiku kā plānots. Par neatbilstības risku norādīts Horvātijai, Lietuvai un Slovēnijai, bet Malta un Nīderlande novērtētas kā valstis ar būtisku neatbilstības risku.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka EK pozitīvais vērtējums ir apliecinājums tam, ka 2026. gada budžeta projekts ir sagatavots kvalitatīvi — Latvija jau nākamgad nodrošina aizsardzības finansējumu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, būtiski palielina finansējumu demogrāfijai un izglītībai, nepalielina pamatnodokļus un to sasniedz, iekļaujoties ES fiskālās disciplīnas nosacījumos.

ES noteikumi paredz, ka eirozonas valstis līdz 15. oktobrim iesniedz EK budžeta plāna projektus, lai EK varētu izvērtēt to atbilstību ES tiesību fiskālās disciplīnas normām. EK sniegtais novērtējums ir jāņem vērā nacionālajiem parlamentiem, lemjot par valsts budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Kopš 2024. gada saskaņā ar jaunajiem ES fiskālajiem noteikumiem budžeta plāna projektā tiek sniegta informācija par neto nacionāli finansēto izdevumu pieaugumu, lai novērtētu tā atbilstību maksimāli pieļaujamajam izdevumu pieaugumam. Latvijai saistošais maksimāli pieļaujamais izdevumu pieauguma līmenis jeb fiskālā trajektorija ir iekļauta Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025.-2028. gadam, ko ES Padome apstiprināja šā gada janvārī. Attiecīgi EK novērtējumā galvenā uzmanība pievērsta neto izdevumu pieaugumam, kas ir būtiskākais rādītājs reformētajā ekonomikas pārvaldības ietvarā.