EK: Latvijā mediju brīvības situācija kopumā stabila

EK norāda, ka mediju regulatora neatkarības un efektivitātes riski joprojām ir ļoti zemi, savukārt žurnālistu profesionālās aizsardzības jomā aizvien pastāv izaicinājumi.

Pašregulācija mediju nozarē tiek vērtēta kā tikai daļēji efektīva, un tiesiskais regulējums nenodrošina īpašus aizsardzības mehānismus žurnālistiem, piemēram, kad mainās mediju īpašnieki.

Ziņojumā atzīmēts, ka arī žurnālistu iesaiste profesionālajās organizācijās Latvijā joprojām ir salīdzinoši zema.

Ziņojumā uzsvērts, ka sabiedrisko mediju apvienošana Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) nav negatīvi ietekmējusi mediju neatkarību vai plurālismu.

Pirmajā LSM darbības gadā atklātā konkursā iecelts galvenais redaktors, un turpinās darbs pie jauna sabiedriskā medija finansēšanas modeļa. Līdz 2027. gada beigām paredzēts iesniegt Saeimai reformu paketi, kas paredzētu mainīt LSM juridisko statusu no valsts uzņēmuma uz atvasinātu publisku personu.

No šā gada 1. janvāra sabiedriskajā lineārajā apraidē pārtraukta krievu valodas izmantošana, vienlaikus LSM turpina nodrošināt saturu krievu, ukraiņu un angļu valodā digitālajos kanālos, kā arī Daugavpilī atvērta jauna studija, lai uzturētu kontaktus ar krievvalodīgo minoritāti reģionā.

EK atzīmē arī izmaiņas mediju īpašumtiesību pārredzamības jomā. Saeima 2026. gada jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», ieviešot mediju pakalpojumu sniedzēju obligātu reģistrāciju un prasību atklāt faktiskos īpašniekus. Izmaiņu mērķis ir nodrošināt atbilstību Eiropas mediju brīvības aktam.

Saskaņā ar Mediju plurālisma uzraudzības instrumenta datiem risks mediju īpašumtiesību pārredzamībai palielinājies no vidēja līdz vidēji augstam.

Savukārt piekļuve publiskajai informācijai Latvijā kopumā saglabājas stabila. EK norāda, ka tiesiskais regulējums informācijas pieejamības nodrošināšanai ir efektīvs, taču žurnālistu organizācijas ziņo par gadījumiem, kad iestādes piekļuvi informācijai ierobežo, atsaucoties uz valsts drošības apsvērumiem.

Žurnālistu darba vide kopumā Latvijā joprojām tiek vērtēta kā droša, jo kopš iepriekšējā tiesiskuma ziņojuma nav ziņots par fiziskas vardarbības gadījumiem pret žurnālistiem. Tomēr EK norāda uz tiešsaistes vides pasliktināšanos, īpaši attiecībā uz žurnālistēm.

Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības rīcības plānu, bet 2026. gada maijā stājās spēkā regulējums, ar kuru Latvijā pārņemta direktīva pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību.

EK norāda, ka kopš iepriekšējā ziņojuma nav saņemti jauni brīdinājumi par Latviju Eiropas Padomes un citu starptautisko organizāciju žurnālistu drošības platformās.