Aptauja: Vairumam ģimeņu «savilkt kopā galus» izdodas ar grūtībām

No aptaujātajiem 34,4% atzinuši, ka ikdienas tēriņus izdodas nodrošināt ar nelielām grūtībām, 20,1% — ar grūtībām, bet 12,3% apstiprina, ka tas sagādā lielas grūtības. Savukārt 29,6% aptaujāto norādījuši, ka ģimenei nodrošināt izdevumus kopā izdodas viegli vai samērā viegli.

Grūtību izplatība visos reģionos bijusi statistiski līdzīga — no 59% Rīgas reģionā līdz 76% Latgalē. Izvērtējumā secināts, ka ģimeņu ekonomiskās drošības stiprināšana ir visas valsts, nevis tikai atsevišķu reģionu uzdevums.

Ar savu pastāvīgo mājokli un sadzīves apstākļiem apmierināti ir 60% respondentu. Rīgā un Latgalē apmierināta bijusi aptuveni puse aptaujāto — attiecīgi 50,3% un 51,1%, bet Rīgas reģionā, Zemgalē un Kurzemē šis rādītājs sasniedzis 70% līdz 75%.

Aptaujā 28,9% respondentu norādījuši, ka viņu ģimenes kopējie ikmēneša ienākumi nepārsniedz 1000 eiro, bet 32% ģimenes ienākumi ir no 1001 līdz 2000 eiro. Ienākumus virs 2000 eiro mēnesī norādījuši 19,6% aptaujāto, savukārt 19,7% respondentu savus ienākumus nav vēlējušies atklāt.

Kopumā 82,4% respondentu atbalstījuši plašāku valsts palīdzību mājokļu pieejamības uzlabošanai ģimenēm ar bērniem.

No pamatnostādņu īstenošanas laikā ieviestajiem vai spēkā esošajiem atbalsta pasākumiem respondenti visbiežāk izmantojuši pašvaldību nodrošināto atbalstu — to norādījuši 12,6% aptaujāto. Reformēto ģimenes valsts pabalstu izmantojuši 11,1%, darba vietas nodrošināto atbalstu — 9,6%, bet apliecību «Goda ģimene» izmantojuši 8,6% respondentu. Pārējo pasākumu izmantošana bijusi mazāka, ko izvērtējuma autori skaidro ar to šaurāku un specifiskāku mērķauditoriju.

Respondenti, kuri attiecīgos atbalsta pasākumus pazīst, to noderīgumu kopumā vērtējuši augstu. Piecu punktu skalā visaugstāko vidējo vērtējumu — 4,48 punktus — saņēmis atbalsts un pakalpojumi vardarbībā cietušajiem un vardarbību veikušajām personām. Ar četriem vai pieciem punktiem šo atbalstu novērtējuši 85% respondentu.

Augstu novērtēts arī darba vietas nodrošinātais atbalsts, kas saņēmis vidēji 4,39 punktus, un palīdzība ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, — 4,31 punktu. Vecāku pabalsta nenododamā daļa novērtēta ar 4,07 punktiem, pašvaldību atbalsts — ar 4,06 punktiem, bet apliecība «Goda ģimene» ar 4,05 punktiem.

Salīdzinoši zemāk respondenti vērtējuši ģimenes valsts pabalsta reformas noderīgumu, kas saņēmis vidēji 3,66 punktus, un partnerattiecību regulējumu, kas saņēmis 3,43 punktus. Izvērtējumā norādīts, ka vērtējumi par partnerattiecību regulējumu bijuši izteikti atšķirīgi, kas liecinot par polarizētu sabiedrības attieksmi.

No iespējamiem jauniem atbalsta pasākumiem vislielāko atbalstu guvusi bezmaksas ēdināšana bērnudārzos, ko atbalstījuši 84,9% respondentu. Bezmaksas ēdināšanu 5.-9. klases skolēniem atbalstījuši 81,6% aptaujāto. Augstu novērtēta arī apmaksāta atvaļinājuma iespēja ārkārtas gadījumos tuvinieka aprūpei, plašāks mājokļu atbalsts ģimenēm ar bērniem un tiesības uz elastīgu darba režīmu mazu bērnu vecākiem.

Izvērtējumā arī konstatēts, ka daļa iedzīvotāju nav informēti par jau pieejamo atbalstu. Par vecāku pabalsta nenododamo daļu nav dzirdējuši 21,7% respondentu, par valsts atbalstu mājokļa iegādei, būvniecībai un īrei — 24,5%, bet par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem dzirdējuši nav 29,5%.

Aptaujāto vērtējumā, visnoderīgākie ir atbalsta pasākumi vardarbībā cietušajiem un vardarbību veikušajām personām, darba vietas nodrošinātais atbalsts un palīdzība ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti.

Savukārt izvērtējumā aptaujātie eksperti ģimenes valsts pabalsta reformu atzinuši par taisnīgu, taču pabalsta apmēru par vienu bērnu vērtējuši kā neadekvāti zemu. Ekspertu ieskatā, pabalstu sistēma kopumā ir sarežģīta un nekompensē ģimenes ienākumu samazināšanos pēc bērna piedzimšanas.

Izvērtējumā kā galvenās pilnveidojamās jomas atlikušajam pamatnostādņu īstenošanas periodam noteikta ģimeņu ekonomiskās drošības un mājokļu pieejamības uzlabošana, kā arī sabiedrības informēšana par pieejamajiem atbalsta pasākumiem.

Iedzīvotāju aptauju pēc LM pasūtījuma no šī gada 28. janvāra līdz 11. februārim veica pētījumu aģentūra «RAIT Custom Research Baltic». Tajā piedalījās 300 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, un kopējo rādītāju statistiskās kļūdas robeža ir līdz 5,7 procentpunktiem.

Starpposma izvērtējums aptver Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027. gadam īstenošanu laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam. Tajā vērtēta pamatnostādnēs noteikto mērķu, uzdevumu un pasākumu izpildes gaita, rezultāti un ietekme bērnu un jauniešu drošības, attīstības un emocionālās labklājības, vienlīdzīgu iespēju, jauniešu dzīves kvalitātes un līdzdalības, kā arī tautas ataudzes jomā.

Izvērtējums sagatavots 2026. gadā, izmantojot institūciju sniegto informāciju, oficiālo statistiku un nozaru reģistru datus, bet mērķgrupu viedokļa noskaidrošanai šī gada sākumā veikta iedzīvotāju aptauja, kā arī intervijas un fokusa grupas diskusija ar 17 valsts pārvaldes, pašvaldību, darba devēju un nevalstisko organizāciju ekspertiem.