Eiropa vienojas par kopīgiem aizsardzības iepirkumiem

Tas veicinās ātrākus un izdevīgākus militāros iepirkumus un stiprinās Eiropas spēju ražot bruņojumu savai aizsardzībai un Ukrainas uzvarai.

EP Iekšējā tirgus komitejā darbu pie likuma vadīja deputāts Ijabs. Viņš piedalījās arī sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem. Deputāts apgalvo, ka šī vienošanās ļaus ātrāk atjaunot izsīkstošās bruņojuma rezerves Eiropas armiju noliktavās un nosūtīt vairāk ieroču Ukrainai.

Politiķis norāda, ka nepieciešamība pēc lielākām Eiropas valstu investīcijām aizsardzībā, it īpaši kopīgos aizsardzības sistēmu iepirkumos, bija nobriedusi jau sen. Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu to padarīja tikai vēl akūtāku.

«Ir acīmredzami, ka, rīkojoties kopīgi, Eiropas valstis palielinās savu bruņoto spēku sadarbspēju un vienlaikus ietaupīs nodokļu maksātāju naudu,» uzskata Ijabs.

Eiropas Aizsardzības rūpniecības stiprināšanas likums, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA) ir pirmais Eiropas Savienības (ES) kopīgo aizsardzības iepirkumu instruments. Tam vistuvākajā laikā ir jāseko Eiropas Munīcijas ražošanas atbalsta likumam (ASAP). Paredzams, ka par abiem likumiem pēc sasniegtās politiskās vienošanās EP var nobalsot galīgajā lasījumā jau jūlija plenārsēdē.

Šie likumi pirmo reizi ES pastāvēšanas vēsturē tieši iespējo ES budžeta līdzekļu tiešu ieguldīšanu bruņojuma un munīcijas iegādei. To mērķis ir gan stiprināt ES aizsardzības industriju, gan nekavējoties atjaunot bruņojumu tā vietā, kuru Eiropas valstis ir nodevušas Ukrainai.

Ijabs akcentē, ka kopīga Eiropas rīcība aizsardzībā, kopīgi iepirkumi un bruņojuma ražošana tikai nostiprina NATO. Viņa ieskatā, tuvākajā laikā par ES naudu ir jāveicina arī ASV un citu sabiedroto ražotu ieroču kopīgi iepirkumi.

«Kara laikā karavīriem pirmkārt vajag tos ieročus, kurus var nekavējoties likt lietā, nevis tos, kuri vēl ir uz inženieru darbagaldiem,» pauž EP deputāts.

Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK atzinīgi vērtē politisko vienošanos, kas vakar panākta starp EP un ES Padomi par regulu, ar ko izveido EDIRPA, kura budžets ir 300 miljoni eiro.

EK skatījumā, EDIRPA stimulēs dalībvalstis kopīgi iepirkt viskritiskākos un steidzamākos aizsardzības ražojumus, ņemot vērā Krievijas nepamatoto iebrukumu Ukrainā. Tas stiprinās sadarbspēju starp dalībvalstīm attiecībā uz vieniem un tiem pašiem ražojumiem, veicinās izmaksu ietaupījumus un veicinās Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju un efektivitāti.

Dalībvalstu kopīgs iepirkums ir nozīmīgs solis ceļā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu, kas Eiropas aizsardzības nozarei piedāvā lielāku paredzamību, ļaujot tai veikt ieguldījumus, lai palielinātu ražošanas jaudu un pielāgotos pašreizējai tirgus situācijai.

EDIRPA atbalstīs dalībvalstu centienus vismaz 35% no sava aprīkojuma budžeta tērēt Eiropas sadarbības programmās. Tas novērsīs Eiropas pieprasījuma sadrumstalotību, kas kaitē Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspējai.

Papildus EDIRPA likumdevēji arī strādā pie tā, lai pabeigtu sarunas par Munīcijas ražošanas atbalsta aktu nolūkā tiešāk atbalstīt Ukrainas un ES dalībvalstu munīcijas ražošanas rūpniecisko spēju, kas ir daļa no trīs pīlāru munīcijas stratēģijas, par kuru vienojušies ES līderi.

Pieņemot Stratēģisko kompasu, dalībvalstis apņēmās aizsardzības jomā tērēt vairāk un labāk, lai labāk reaģētu uz operatīvo realitāti un jauniem apdraudējumiem un problēmām. Veicinot uz sadarbību balstītu iepirkumu, EDIRPA un gaidāmais Munīcijas ražošanas atbalsta akts atbalstīs šīs krasās izmaiņas dalībvalstu rīcībā.

EP, ES Padomes un EK politiskā vienošanās tagad oficiāli jāapstiprina EP un ES Padomei. EK mērķis ir ātri īstenot EDIRPA. Programmas komitejā EK ar dalībvalstu palīdzību sagatavos darba programmu.

Reaģējot uz 2022.gada marta Versaļas samitu, EK un ES augstais pārstāvis Žuzeps Borels 18.maijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par ES aizsardzības investīciju nepietiekamību un ierosināja pasākumus tās novēršanai.

Tika identificēti trīs trūkumi. Dalībvalstis pēdējās divās desmitgadēs nav pietiekami ieguldījušas aizsardzībā, savukārt bruņotajiem spēkiem trūkst dažu kritiski svarīgu veicinātāju. Problēmu rada arī ES aizsardzības aprīkojuma ražošanas spējas, kas ir pielāgotas miera laikam.

Lai palīdzētu risināt šīs problēmas, EK kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un Eiropas Aizsardzības aģentūru izveidoja Aizsardzības kopīgā iepirkuma darba grupu, lai izvērtētu dalībvalstu vissteidzamākās vajadzības un ES aizsardzības rūpniecības spēju tās risināt.

EK pagājušā gada 19.jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas aizsardzības rūpniecības pastiprināšana, izmantojot EDIRPA, kura mērķis ir stiprināt aizsardzības rūpniecības spējas, atbalstot dalībvalstu sadarbību vissteidzamāko un kritiski svarīgo aizsardzības ražojumu kopējā iepirkumā.