ECT atzīst Krievijas vainu starptautisko tiesību pārkāpumos Ukrainā un Mailaizijas lidmašīnas notriekšanā

Lietā «Ukraina un Nīderlande pret Krieviju» apvienoti četri starpvalstu pieteikumi.

Pirmos divus 2014.gadā iesniedza Ukraina, un tie attiecas uz cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Krievijas okupētajās teritorijās Doneckas un Luhanskas apgabalos, tajā skaitā uz trīs ukraiņu bērnu grupu nolaupīšanu un viņu nelikumīgu pārvietošanu uz Krieviju.

Trešo pieteikumu iesniedza Nīderlande 2020.gadā par Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Donbasa 2014.gada jūlijā, nogalinot visus 298 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, tajā skaitā 196 Nīderlandes pilsoņus.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ECT secināja, ka 2022.gadā, iebrūkot Ukrainā, Krievija turpināja īstenot ārpusteritoriālo jurisdikciju Ukrainas teritorijās, kas jau iepriekš bija konstatēta saistībā ar Krievijas iesaisti Ukrainas austrumu daļā izveidoto «separātistu» grupējumu darbībās un militārajām operācijām Ukrainas austrumos kopš 2014.gada.

ECT īpaši uzsvēra, ka Krievijas 2022.gada 24.februāra iebrukums Ukrainā bija tās 2014.gadā uzsāktās stratēģijas turpinājums un eskalācija. Ievērojamā sagatavošanās, izvietojot karaspēku un militāro tehniku, kā arī iebrukuma apjoms skaidri norādīja uz Krievijas plānu apmēru.

ECT atzīmēja, ka pāreja no slēptām uz atklātām operācijām un pasākumiem deva skaidrību par Krievijas vadības mērķiem un plāniem, kā rezultātā bija skaidri arī tās operāciju Ukrainā ilgtermiņa mērķi. Šie mērķi bija Ukrainas kā neatkarīgas valsts iznīcināšana, anektējot Ukrainas teritorijas un pārējo Ukrainu pakļaujot Krievijas ietekmei un kontrolei. Šādi mērķi ir pilnīgi pretēji Eiropas Padomes vērtībām un izveidošanas mērķim, kas balstīti uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu.

Izskatot Ukrainas un Nīderlandes iesniegumus pēc būtības, ECT attiecībā uz «MH-17» lidmašīnas notriekšanu secināja, ka Krievija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz dzīvību, kā arī spīdzināšanas aizliegumu.

ECT uzsvēra, ka tiesību uz dzīvību pārkāpumu radīja pats fakts, ka Krievija lidmašīnu notrieca, kā arī tas, ka Krievija nenodrošināja šī gadījuma efektīvu izmeklēšanu, visu vainu uzveļot Ukrainai, izmeklēšanas mehānismiem sniedzot nepatiesu un neprecīzu informāciju, kā arī atsakoties sadarboties. Tāpat ECT konstatēja, ka Krievija saistībā ar šiem pārkāpumiem nebija nodrošinājusi efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus.

ECT Krievijai uzlika vairākus pienākumus sprieduma izpildei — atbrīvot visas personas, kam atņemta brīvība Ukrainas teritorijās, ko okupē Krievija vai tās kontrolēti spēki, sadarboties, lai izveidotu starptautisku un neatkarīgu mehānismu, kas nodrošinātu bērnu labākās intereses, lai identificētu visus bērnus, kas pārvietoti no Ukrainas uz Krieviju un tās kontrolētajām teritorijām līdz 2022.gada 16.septembrim, kā arī atjaunotu kontaktu un atkal apvienotu šos bērnus ar to radiniekiem vai aizbildņiem.

Pierādījumu apjoma un cietušo skaita ziņā šī lieta kļuvusi par vienu no lielākajām starpvalstu tiesvedībām ECT vēsturē.

26 valstis pievienojās kā trešās puses un iesniedza rakstiskus paziņojumus lietas izskatīšanas gaitā pēc būtības.

Pēdējā, ceturtajā, pieteikumā, kas tika iesniegts 2022.gadā, Ukraina apsūdzēja Krieviju par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī.

Krievija 2022.gada martā tika izslēgta no Eiropas Padomes pret Ukrainu izvērstā kara dēļ.

Tā paša gada 16.septembrī Krievija oficiāli pārtrauca dalību Eiropas cilvēktiesību konvencijā, uz kuras pamata darbojas ECT.

Tomēr Maskava joprojām tiesā ir atbildētājs lietās par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti pirms 2022.gada septembra, tāpēc ECT izskata sūdzības, kas iesniegtas pret Krieviju pirms šā datuma.