Dzintars: Zemās vēlētāju aktivitātes dēļ pieaug katras balss vērtība

Lūgts komentēt, kāpēc šogad bijusi tik zem vēlētāju aktivitāte, parlamentārietis uzsvēra to, ka katra vēlētāja balss ir kļuvusi spēcīgāka, sakot, ka jo mazāka aktivitāte, jo vairāk katra balss var ietekmēt iznākumu.

Vienlaikus politiķis klāstīja, ka NA šāds rezultāts neesot pārsteigums. Viņš teica, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanas nesa diezgan lielas izmaiņas esošajā politiskajā sastāvā, un viņš domā, ka toreiz mobilizējās liela daļa vēlētāju, kas citkārt varbūt nepiedalās vēlēšanās.

Viņaprāt, šajās vēlēšanās rezultāti varētu būt bez kādām «revolūcijām» novados. «Mainās, protams, novadu robežas, un kaut kādas izmaiņas nes arī administratīvi teritoriālā reforma (ATR), tomēr šī zemā aktivitāte drīzāk var būt labvēlīga esošajām novadu vadībām,» teica Dzintars, piebilstot, ka, protams, var pastāvēt arī kādi izņēmumi.

Tikmēr iemesli vēlētāju aktivitātei varot būt visdažādākie — no sadzīviskie, līdz labiem laikapstākļiem, kā arī Covid-19 ietekmē cilvēki varētu nevēlēties piedalīties lielos pasākumos. Tāpat Saeimas deputāts teica, ka iedzīvotāju motivācijas trūkums piedalīties vēlēšanās var būt gan ar plusa zīmi, gan mīnusa zīmi, proti, ja iedzīvotājus viss apmierina, tad, iespējams, viņi nesaskata vajadzību vēlēt vai tieši otrādi — netic, ka kaut kas var mainīties.

Arī ATR ietekmē, ja jāvēlē vietvara, kas kļuvusi tālāk no mājām, var atrunāt kādu vēlēt, uzskata deputāts, skaidrojot, ka iedzīvotājam var šķist, ka jaunais sasaukums tik ļoti uz viņu neattiecas.

Lūgts dalīties pārdomās par to, kā varētu veicināt vēlētāju aktivitāti, kā vienu no iespējām Dzintars minēja izglītības sistēmā iekļaut pilsoņu valstisko audzināšanu. Viņaprāt, jaunajā kompetenču izglītībā būtu jādomā, kā šo akcentēt. Tāpat arī politiķu uzdevums būtu mainīt veidu, kādā tiek komunicēts ar iedzīvotājiem, jo, iespējams, līdzšinējais veids nav bijis pietiekams.

Jau ziņots, ka pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, nobalsojuši kopumā 327 938 iedzīvotāji jeb 34,01% balsstiesīgo, liecina CVK jaunākie apkopotie dati. Tā ir vēsturiski zemākā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.