Drona pazušanu Latvijas-Krievijas pierobežā vērtēs dienesta izmeklēšanā

Sprūds neņēmās spriest, cik ilgu laiku izmeklēšana prasīs.

Ministrs pastāstīja, ka Latvijas Ārlietu ministrija ir komunicējusi par notikušo ar Krieviju. Pēc starptautiskās prakses šo dronu vajadzētu atdot Latvijai, tomēr Sprūds pieļauj, ka tā nenotiks un šo gadījumu Krievija izmantos propagandas nolūkos.

Kā ziņots, sestdien tehnisku iemeslu dēļ Nacionālie bruņotie spēki (NBS) zaudēja sakarus ar bezpilota lidaparātu, kas mācībās «Namejs 2023» tika izmantots sauszemes novērošanai Latvijas-Krievijas pierobežā.

Kā informēja Aizsardzības ministrija (AM), sakari ar lidaparātu pārtrūka Latvijas teritorijā, un tā potenciālo nosēšanās vietu noteica iepriekš uzņemtā lidojuma trajektorija un vēja virziens. Ir liela varbūtība, ka novērošanas lidaparāts nosēdās Krievijas teritorijā.

Kā skaidro AM, ņemot vēra Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijas ārējo robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu uzraudzīšana tiek veikta pastiprinātā režīmā. Tāpat NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs visām Baltijas valstīm, norāda AM.

AM aģentūrai LETA skaidroja, ka drons nebija militāri bruņots, bet tas bija paredzēts novērošanai. Lai izvairītos no jebkādas notikumu eskalācijas, Ārlietu ministrija ir informējusi Krieviju par notikušo, kā tas pieņemts starptautiskā praksē. Vienlaikus «nav izslēgts, ka Krievijas propaganda varētu šo jautājumu pasniegt sev vēlamā gaismā,» teica AM pārstāvji.

Komentējot to, vai lidaparāts varētu vēl apdraudēt gaisa telpu, AM teica, ka pēc pilnīgas sakaru pārtrūkšanas Latvijas teritorijā bezpilota lidaparāts ieslēdza ārkārtas nosēšanās režīmu. Savukārt sīkāku informāciju par bezpilota lidaparāta tehnisko specifikāciju ministrija atteicās sniegt.