«Domina Shopping» pieļauj iespēju vērsties Konkurences padomē vai Satversmes tiesā

Viņa pauda, ka šāds Ministru kabineta lēmums ir ņirgāšanās par tirdzniecības nozari. «Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem,» teica Bunce.

Tāpat viņa atzīmēja, ka no valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. «No «Domina Shopping» perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums — uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses?,» vaicāja Bunce.

Viņa piebilda, ka, pēc «Domina Shopping» nomnieku aptaujas datiem, neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis sodu, aizrādījumu vai brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija tirdzniecības centru apmeklē ļoti bieži.

Tāpat, pēc Bunces teiktā, pēdējā gada laikā ar tirdzniecības centru ne reizi nav sazinājušies epidemiologi, ministri vai kāda cita atbildīgā instance, lai noskaidrotu, reālo situāciju.

«Taču nereti dzirdēts, ka brīdī, kad Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apzvana Covid-19 saslimušos, pirmais, ko pajautā: «Vai jūs bijāt tirdzniecības centrā? Iespējams, ka saslimāt tieši tur». Kāpēc lai tirdzniecības centrs būtu infekcijas perēklis? Varbūt, lai aizmālētu sabiedrībai acis par valdības nespēju tikt galā ar situācijām sabiedriskajā transportā, Centrāltirgū un slimnīcās, no kurienes nereti cilvēki iznāk «pozitīvi»? Tā vien šķiet, ka tirdzniecības centri publiskajā vidē speciāli tiek parādīti kā saslimstības avots — jo tas taču ir tik ērti!,» pauda Bunce.

Viņa arī atzīmēja, ka valdība vienmēr ir minējusi, ka «palīdzēs tiem, kas ķepurosies, cīnīsies un palīdzēs nevairot pandēmijas paplašināšanos». Ievērojot noteikumus — 25 kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju — arī «Domina Shopping» un tās nomnieki izstrādāja drošas iepirkšanās standarta rokasgrāmatu, kas tika kontrolēta katru dienu.

Bunce atzīmēja, ka, pēc valdības noteikumiem, «Domina Shopping» vienlaicīgi var atrasties 1145 apmeklētāji. Tāpat viņa norādīja, ka tirdzniecības centrā ir laba ventilācijas sistēma, plaši gaiteņi un dezinficēta vide.

«Tātad vairāk par šo noteikto cilvēku skaitu pie mums vienlaicīgi nevar atrasties, tātad tas ir droši, jo epidemiologi tā ir noteikuši mums strādāt, bet, pēkšņi, no 7.aprīļa tas ir droši tikai veikalos līdz 7000 kvadrātmetriem, kur ir daudz šaurāki gaiteņi, kas piekrauti ar precēm, un nav iespēja apmeklētājiem izklīst pa 170 atsevišķiem dažādiem veikaliem,» sacīja «Domina Shopping» direktore.

Viņa atzina, ka tik absurdiem lēmumiem no valdības puses «Domina Shopping» nebija gatava. «Tas viss izskatās pēc mērķtiecīga konkurenci kropļojoša plāna, lai pilnībā iznīcinātu tirdzniecības centru nozari. Vienlaikus tā ir arī vistiešākā mērā ņirgāšanās un nomnieku sodīšana par to, ka viņi ir izvēlējušies savu veikalu atvērt kādā no platības ziņā lielajiem centriem,» teica Bunce.

Viņa arī norādīja, ka «Domina Shopping» gada laikā valsts atbalstu nav saņēmusi. «Parēķiniet paši — ja, administrācijā strādā seši darbinieki, tad tieši cik lielu grantu mēs varam saņemt, un ko tas kompensē? Varētu būt, ka ieguldīsim to atkal kādā dezinfekcijas aparātā, teltī un elektrības kabeļos, lai nomniekiem palīdzētu tirgoties vismaz uz ielas,» pauda tirdzniecības centra vadītāja un piebilda — lai arī granta pieteikumu «Domina Shopping» iesniedza janvārī, atbalsts joprojām nav saņemts.

Tāpat viņa norādīja, ka valsts atbalstu saņem 60% «Domina Shopping» nomnieku. 

«Jā, mēs cīnīsimies un steidzami veidosim āra tirdzniecību pie «Domina Shopping», lai kaut kā palīdzētu vismaz tiem dažiem 20 atļautajiem nomniekiem. Taču ar to nebūs gana. Esam gatavi cīnīties tālāk ar šo absurdo nevienlīdzību. Ļoti interesanti, ko par šo saka Konkurences padome un Satversmes tiesa,» pauda Bunce.

LETA jau ziņoja, ka no trešdienas var darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru, savukārt tirdzniecības centros esošajos veikalos, kuri nedrīkstēja strādāt jau iepriekš, no trešdienas nav ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana. To paredz valdības 1.aprīlī pieņemtais lēmums par veikalu darbu atsākšanu ārpus tirdzniecības centriem no 7.aprīļa. 

Attālināti iegādāto preču izsniegšana joprojām nav aizliegta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.

Tāpat klātienē var tikt organizēta ielu tirdzniecība, kā arī var darboties veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir mazāka par 7000 kvadrātmetriem.

Vienlaikus tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem arī turpmāk ļauts strādāt tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības un optikas preču veikaliem, kā arī aptiekām, grāmatnīcām un pakalpojumu sniegšanas vietām.