Dombrovskis atteiksies no EP deputāta mandāta

Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam EK. Darbs EP un EK nav savienojams, attiecīgi Dombrovskim bija jāizšķiras, vai jūlijā sākt darbu EP un nolikt komisāra pilnvaras, savu trešo komisāra apstiprināšanas procedūru rudenī gaidot EP deputāta krēslā, kurā varētu atgriezties, ja kaut kādu iemeslu dēļ process neizdotos. Vai arī — uzreiz atteikties no EP deputāta mandāta, uz trešo pilnvaru termiņu EK kandidējot no komisāra pozīcijām. 

Dombrovskis izšķīries par otro variantu.

Celmiņa atzīmēja, ka Dombrovskis piedalīsies piedalīsies jaunā EP sasaukuma pirmajā plenārsesijā, kad 18.jūlijā notiks debates un balsojums par EK prezidenti, lai atbalstītu Urzulas fon der Leienas kandidatūru šim amatam uz vēl vienu termiņu, taču viņam nebūs balsošanas tiesību. 

Kā vēstīts, pēc 2014. gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā. Pēc 2019. gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.

Partija «Jaunā vienotība» sasniedzot labāko rezultātu arī šī gada EP vēlēšanās, partija nolēma Dombrovski trešo reizi virzīt EK komisāra amatam, saņemot tam arī koalīciju veidojošo partiju atbalstu.

Saskaņā ar līgumu par ES EK locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma, norādīts rīkojuma projekta anotācijā. Latvijā tiesības nominēt komisāra amata kandidātus ir piešķirtas Ministru prezidentam, un pašlaik šajā amatā ir Dombrovska partijas biedre Evika Siliņa.

Valdība uzdeva Ārlietu ministrijai paziņot par Dombrovska virzīšanu amatam ES Padomes ģenerālsekretāram.

EK locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un pašreizējās EK pilnvaru laiks ir līdz 2024.gada 31.oktobrim.

Dombrovskis 1993.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot fizikas bakalaura grādu, bet 1995.gadā beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā.

No 1995.gada līdz 1996.gadam viņš studējis un izstrādājis maģistra darba eksperimentālo daļu Maincas universitātes Fizikas fakultātē, bet 1996.gadā LU ieguvis fizikas maģistra grādu. No 1997.gada līdz 1998.gadam viņš studējis doktorantūrā Merilendas universitātes Elektrotehnikas fakultātē.

Politikā Dombrovskis iesaistījās 2002.gadā, kļūstot par vienu no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem. Viņš bijis Saeimas deputāts, finanšu ministrs, EP deputāts un vairākas reizes arī Latvijas valdības vadītājs, atkāpjoties pēc Zolitūdes traģēdijas 2013.gada izskaņā.

2014.gadā Dombrovskis apbalvots ar otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem valsts darbā, nozīmīgu personīgo ieguldījumu, nodrošinot Latvijai lielāku ģeopolitisko, ekonomisko un monetāro drošību un palielinot politisko ietekmi ES. Savukārt par nozīmīgu personisku ieguldījumu sadarbības veicināšanā starp Ukrainu un ES, atbalstot Ukrainas suverenitāti, reformu ieviešanu un ciešāku integrāciju ES, Dombrovskis divas reizes apbalvots ar Ukrainas valsts apbalvojumu Kņaza Gudrā ordeni.