Deputāts rosina domāt par esošo bumbu patvertņu pārpirkšanu valsts īpašumā

Kā aģentūru LETA informēja «Apvienotā saraksta» deputāts, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību ārkārtas situācijās, viņa ieskatā, steidzami jāsāk diskusijas un reāla rīcība, investējot drošības infrastruktūras atjaunošanā un attīstībā. Iespējams, jālemj par labāk saglabāto esošo bumbu patvertņu pārpirkšanu, rosina parlamentārietis.

AS politiķis atzīmē, ka Latvijā, atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm neesot izmantošanai gatavu bumbu patvertņu. «Nesen Igaunijas plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa par to, ka Igaunija bumbu patvertnēs var ietilpt līdz pat 600 000 cilvēkiem. Arī Somijas piemērs rāda, ka efektīvs bumbu patvertņu tīkls ir iespējams un funkcionējošs rīks valsts drošības un iedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanā — Somija ir apzinājusi vairāk nekā 50 000 bumbu patvertnes, uzturot iespaidīgu drošības infrastruktūru,» skaidro Kulbergs, norādot arī Norvēģijas labo piemēru iepretim Latvijas «bēdīgajai situācijai».

Latvijā ir samērā liels, bet līdz galam neapzināts patvertņu tīkls, jo savulaik patvertnes tika izbūvētas dažādās industriālās teritorijās un citviet un nav skaidras vienotas informācijas par to stāvokli un pieejamību, atzīmē deputāts.

Lai veidotu vienotu infrastruktūru, ir nepieciešams izstrādāt valsts mēroga plānu, kas ietver šo patvertņu mērķtiecīgu apzināšanu, to tehniskā stāvokļa novērtēšanu un atjaunošanu vai modernizāciju, pauž politiķis, akcentējot vajadzību pēc ciešas sadarbības starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privāto sektoru.

Deputāts kā vēl viens no tūlītējiem risinājumiem redz jaunu būvnormatīvu ieviešana nosakot, ka dzīvojamām un publiski pieejamām ēkām, kuras tiek celtas vai rekonstruētas, jāparedz bumbu patvertņu izbūve zem tām, sekojot Somijas piemēram.

Tāpat Latvijai steidzami jāvirza resursi arī jaunu, modernu un drošības standartiem atbilstošu patvertņu izveidei, uzsver Kulbergs.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas, aģentūru LETA ar biroja vadītāja Kaspara Adijāna starpniecību informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola («Kods Rīgai»).

Rīgā dažas no šīm telpā esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana. Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.