Deputāti rosina atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā

Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.

Saeimas komisijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības programmas īstenotu tikai klātienē. Tālmācībā varētu iegūt tikai vidējo izglītību. Vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanu tālmācībā regulētu valdības noteiktie nosacījumi.

Komisija tāpat rosina izslēgt neklātienes izglītības formu. Tie izglītojamie, kuri ir uzsākuši programmas apguvi, varēs to pabeigt.

Izmantot mācības attālināti, tiešsaistē, tehnoloģijām papildinātas mācības vai pedagogu vadītas mācības varēs, lai organizētu klātienes izglītības procesu. Vienlaikus kombinēto mācību daļa nevarēs pārsniegt 20% no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, izriet no likumprojekta. Tomēr par šo īpatsvaru vēl gaidāmas diskusijas.

Komisijas sēdē izskanēja konceptuāls atbalsts iecerei. Vienlaikus tika mudināts uz otro lasījumu vienoties par izņēmuma gadījumiem, kad tālmācībā varētu apgūt pamatizglītību, piemēram, attiecībā uz diasporu un bērniem, kas specializējas sporta un mākslas jomā. Likumprojektā kā viens no izņēmumiem pamatizglītības apguvei tālmācībā piedāvāts to iegūt pilngadīgām personām, kuri to nav izdarījuši kādu iemeslu dēļ.

Līdztekus opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) uzskata, ka jāturpina diskusija par klašu posmu, uz kuru attiecināmas tikai mācības klātienē.

«Es neesmu par tālmācību, kas ir sākumizglītības posmā, bet tomēr ir jādiskutē par tālmācības aizliegumu 1.-9.klašu posmā,» sacīja deputāts, uz otro lasījumu solot «diezgan daudz priekšlikumu, kas situāciju pielāgos realitātei».

Savukārt opozīcijas deputāte Ilze Indriksone (NA) aicināja ņemt vērā arī diasporas iedzīvotājus, īpaši tos, kuri uz īsu laika posmu pārcēlušies uz citu valsti, piemēram, valsts vai Eiropas institūciju uzdevumu pildīšanai.

Saeimas deputātu priekšlikumu atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī vairāki nozares pārstāvji, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.

Tikmēr komisijas sēdes «Zoom» čatā daži vecāki pauda neapmierinātību par ieceri. Viņi uzskata, ka diskusijā galvenā uzmanība tiek pievērsta skolēniem ar vājiem rezultātiem, ignorējot tos bērnus, kas veiksmīgi izmanto tālmācību un iegūst kvalitatīvu izglītību.

2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija.

Lielākā daļa no viņiem — 7596 izglītojamo — bija vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas tālmācībā pārsvarā apguva vidējo izglītību. Vēl 1983 audzēkņu bija 11 līdz 15 gadus veci.

Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos. Straujākais kāpums vērojams 10.-12.klasēs, kur skolēnu skaits palielinājies par aptuveni 3000. Savukārt 7.-9.klašu grupā tas audzis par aptuveni 1000 audzēkņiem.

Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā — 11,3 miljoni eiro.

Vienlaikus akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.

LETA jau rakstīja, ka tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu.