Deputāti prasa Plešam skaidrot motivāciju Ķekavas azartspēļu aizlieguma apturēšanai

Pieprasījumu par Ķekavas novada iedzīvotāju «absolūtā vairākuma vēlmi aizliegt azartspēļu organizēšanu» Saeimā iesnieguši ZZS deputāti Valainis, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Janīna Jalinska un Armands Krauze.

Opozīcijas politiķi pieprasījumā Plešam vaicā, vai motivācija pieņemt šādu lēmumu ir aizstāvēt minētās pašvaldības iedzīvotāju intereses.

Tāpat ZZS deputāti prasa Plešam, vai viņa ieskatā pašvaldības iedzīvotāju viedoklis par azartspēļu organizēšanu konkrētās pašvaldības teritorijā nav jāņem vērā un pašvaldībai nav jārīkojas, pamatojoties uz tās iedzīvotāju priekšlikumiem vai ierosinājumiem.

Partiju apvienība arī prasa sniegt informāciju, kādu konkrētu izvērtējumu un kādus detalizētus analīzes veidus ministrs sagaida no pašvaldībām, uz kuriem pamatajoties, tās varētu lemt par azartspēļu aizliegumu.

ZZS atsaucas uz medijos ziņoto, ka sākotnēji Ķekavas novadā tika pieņemti saistošie noteikumi, kas paredzēja turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu novada teritorijā.

Politiķi vērš uzmanību, ka Ķekavas novada iedzīvotāju aptaujā tika saņemta 1361 atbilde. 88,4% aptaujas dalībnieku atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, bet 158 jeb 11,6% norādīja, ka minētās spēļu zāles darbība ir saglabājama.

Kā ziņots, Ķekavas novada dome nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Plešs apturējis Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus «Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā», kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

«Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu,» norādīts rīkojumā.

Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.

Kā ziņots, pagājušā gada novembra sākumā novadā stājas spēkā saistošie noteikumi, kas paredz turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu.

Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja ar 2021.gadā pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.