Deputāti nolemj atcelt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, dažas normas saglabājot citos likumos

Galīgajā lasījumā pieņemti arī saistītie grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā un Pacientu tiesību likumā.

Atbilstoši Veselības ministrijas (VM) rosinājumam atsevišķas Covid-19 pārvaldības likuma normas saglabātas un integrētas Epidemioloģiskās drošības likumā.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma pārejas noteikumi paredz, ka minētais likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Pašlaik, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau ir izplatījusi paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, ir pamats Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu atzīt par spēku zaudējušu.

Reizē VM vērtējumā nepieciešams nodrošināt atsevišķu to normu nepārtrauktību.

Ņemot vērā, ka joprojām pasaulē ir vietas, kur var pieprasīt Covid-19 sertifikātu, VM vērtējumā Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams saglabāt iespēju saņemt šādus sertifikātus, lai tos varētu uzrādīt pēc pieprasījuma, ceļojot gan tūrisma nolūkos, gan darba vajadzību gadījumā. Šī iemesla dēļ šis regulējums pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.

Arī normas, kas attiecas uz diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 infekcijas gadījumiem, vēl ir piemērojamas, lai pārejas laikā nerastos problēmas ar statistisko informāciju, kas tiek iegūta par Covid-19.

Tāpat arī normas, kas attiecas uz vakcināciju pret Covid-19, VM vērtējumā vēl ir piemērojamas, lai riska grupu personām arī šajā pārejas laikā būtu brīvi pieejama vakcinācija pret Covid-19. Normatīvā regulējuma nepārtrauktības saglabāšana ļaus arī ārstniecības personām viegli turpināt savu darbu, piemēram, turpinot lietot personas veselības stāvokļa novērtēšanas veidlapu pirms vakcinācijas pret Covid-19, skaidro VM.

Vienlaikus VM norāda, ka, atceļot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, nepieciešams nodrošināt VIVAT (vienotais vakcinācijas tīkls) tīkla sistēmas darbības nepārtrauktību, jo Covid-19 vakcinācijas pakalpojumu nodrošināšana būs svarīga arī turpmāk, īpaši paredzot plašāku vakcinācijas kampaņu rudenī, kad sagaidāms atkārtots Covid-19 uzliesmojums un vakcinācija būs aktuāla riska grupu personām.

Tāpat šīs sistēmas darbības labā pieredze ir efektīvi izmantojama arī citu vakcīnu pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai, īpaši vakcinācijai pret sezonālo gripu. Turklāt ārstniecības iestādes, izmantojot šo sistēmu, nodrošina vakcīnu pasūtījumu datu nodošanu Slimību profilakses un kontroles centra EPIDEM sistēmai. Attiecīgi šis regulējums arī pārcelts uz Epidemioloģiskās drošības likumu.

Vienlaikus Epidemioloģiskās drošības likumā nostiprināts regulējums attiecībā uz karantīnas režīmu ieslodzījuma vietās un attiecināts uz jebkuru bīstamas infekcijas slimības izplatību. VM skaidro, ka šāds risinājums ir nepieciešams tāpēc, ka dažādas infekcijas mēdz uzliesmot strauji un negaidīti, kā rezultātā ir nepieciešama Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka nekavējoša rīcība.

VM norāda, ka ieslodzījuma vietu pārvaldes pieņemtie lēmumi ir iestādes iekšēji lēmumi, kas nosaka darbības organizāciju. Ja, piemēram, ieslodzītais kā īpaši pakļauta persona saskata savu tiesību būtisku ierobežojumu, tad personai savu interešu un tiesību aizsargāšanas nolūkā ir tiesības vērsties tiesā. Vienlaikus VM uzsver, ka karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus. Tas nozīmē, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem ar epidemioloģiskā apdraudējuma riskiem.

Papildu, lai neliegtu pacientiem iespēju pacienta tiesību aizsardzībai vērsties ar iesniegumu Zāļu valsts aģentūrā gadījumos, kad vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādības izraisījušas smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai, pēc VM rosinājuma šāds Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma regulējums iekļauts Pacientu tiesību likumā.

Līdz ar to Pacientu tiesību likums papildināts ar to, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā pieprasa, piešķir un izmaksā kompensāciju vai atsaka tās piešķiršanu, kā arī nosaka izmaksājamās kompensācijas apmēru atbilstoši kaitējuma smagumam, nepārsniedzot 142 290 eiro, ja radies smags vai vidēji smags kaitējums pacienta veselībai vai dzīvībai apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ.

Tāpat kā līdz šim pacienta kompensācijas prasījumu par smago vai vidēji smago kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ, izskatīs un lēmumu pieņems sešu mēnešu laikā pēc kompensācijas prasījuma saņemšanas. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, kompensācijas prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz vienam gadam.

Tāpat kā līdz šim pacients kompensāciju par smago vai vidēji smago kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, kas radies apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ, būs jāpieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no vakcinācijas dienas. Šajā pantā minēto kompensāciju neizmaksā, ja pacients kompensāciju par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu jau ir saņēmis civilprocesa ietvaros.

Covid-19 pārvaldības likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi «Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai» būs spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim.