Dana Bjorka atkārtoti kļuva par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra valdes locekli

KM valsts sekretāre Dace Vilsone norāda, ka nominācijas komisija Bjorku par piemērotāko teātra vadītāja amatam atzina, salīdzinot konkursa dalībnieku iesniegtos nākamās piecgades teātra darbības attīstības piedāvājumus.

Pēc Vilsones paustā, tieši izsvērtais redzējums, kā šodienas ģeopolitiskajos apstākļos teātrim attīstīties par starpkultūru dialoga un Latvijas nacionālās identitātes stiprināšanas centru, kā arī piedāvājums tuvināt teātra repertuāru Latvijas un Eiropas kultūrtelpai, piesaistot mākslinieciskajai komandai režisori Lauru Grozu, viešot pārliecību, ka «teātris ne tikai sekmīgi turpinās darbu ar savu skatītāju, bet arī paplašinās savu mērķauditoriju».

Nominācijas komisijas pieaicinātā, neatkarīgā personālvadības eksperte Evita Mackeviča Bjorkas uzvaru konkursā pamatojusi gan ar augsti attīstītu pretendentes stratēģiskā redzējuma un orientācijas uz rezultāta sasniegšanu kompetencēm, gan pārliecinošām komandas vadīšanas un lēmumpieņemšanas prasmēm.

Mackeviča akcentēja, ka Bjorku raksturo pieredze organizācijas stratēģijas izstrādē, tāpat gatavība ieviest jaunus attīstības virzienus. Līdzšinējā teātra vadītāja labprāt uzņemas ideju ģeneratora lomu, viņai ir svarīgi jaunās idejas vai aktuālos projektus prezentēt tiešās padotības komandai, uzklausīt kolēģu viedokļus, pārrunāt iespējamos riskus, apkopot dzirdēto informāciju un nodefinēt nākamos veicamos soļus.

Bjorka absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot maģistra grādu kultūras menedžmentā. Viņa vadījusi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri kopš 2018.gada 8.janvāra. Viņai ir arī septiņu gadu pieredze kultūras pasākumu organizēšanā un vadīšanā biedrībā «Skatuves mākslas producentu fonds».

Čehova Rīgas Krievu teātrī Bjorka sāka strādāt kā aktrise. 2011.gadā par lomām izrādēs «Graņonka» un «Ziema» ieguvusi augstākā nacionālas nozīmes apbalvojuma teātra nozarē — «Spēlmaņu nakts» — balvu nominācijā «Gada jaunā skatuves māksliniece,» savukārt 2021./2022.gada sezonā saņēmusi «Spēlmaņu nakts» balvu kā labākā aktrise par Elizabetes I lomu izrādē «Lai dzīvo Karaliene, vivat!».

KM par lēmumu rīkot konkursu uz Krievu teātra vadītāja amatu, automātiski nepagarinot līgumu ar Bjorku, paziņoja šī gada sākumā. KM pārstāvji tolaik skaidroja, ka ministrijā saņemtas pretrunīgas atsauksmes par Bjorku, tāpēc šaubu kliedēšanai nolemts izsludināt konkursu. Teātra kolektīvā tas radīja neapmierinātību un minējumus, ka šādi varētu tikt mēģināts atbrīvoties no Bjorkas.

Iesniegtos pieteikumus teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus pildīja Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietnieces — KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, komisijas locekļu — VSIA «Jaunais Rīgas teātris» valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā tika pieaicināts Teātra padomes loceklis, Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.

Kandidātus konkursa nominācijas komisija vērtēja trīs kārtās. Pirmajā kārtā tika vērtēta kandidātu atbilstība konkursā izvirzītajām prasībām, pamatojoties uz kandidātu iesniegtajiem dokumentiem. Otrajā kārtā notika daļēji strukturētās intervijas, izvērtējot kandidātu zināšanas, kompetenču kopumu un atbilstību teātra valdes locekļa amatam izvirzītajiem kritērijiem.

Savukārt trešajā kārtā notika padziļinātās intervijas, kurās pretendenti prezentēja savu izstrādāto Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra turpmākās darbības attīstības piedāvājumu pieciem gadiem, norādot tā īstenošanas veidu un līdzekļus, tai skaitā, mākslinieciskās darbības plānu, kas vērsts uz Latvijā un Eiropas sabiedrībā aktuālām tēmām ar mērķi veicināt piesaisti Latvijas kultūrtelpai un starpkultūru dialoga veidošanos, radošās komandas sastāvu mākslinieciskā plāna īstenošanai un personāla politikas stratēģiju.