Daļēji ierobežos trīs robežkontroles punktu darbību uz Krievijas un Baltkrievijas robežām

IeM bija saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu «Pāternieki» Krāslavas novadā, kā arī «Grebņeva» un «Terehova» Ludzas novadā daļēju slēgšanu, liedzot tos šķērsot kājām vai ar velosipēdu.

Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojumā nav minēta.

Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.

«Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas,» pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.

«Līdz ar to ir būtiski Latvijai ievērot vienotu rīcību attiecībā uz robežkontroles organizēšanas efektivitāti uz Latvijas robežām ar Baltkrieviju un Krieviju esošajās robežšķērsošanas vietās, pieļaujot, ka Krievija uz valsts robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku un var atkārtot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tas tika pielietots jau uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm,» pausts anotācijā.

IeM pauž, ka personu pulcēšanās pie robežšķērsošanas vietām ir vērā ņemams sabiedriskās drošības risks, kas būtiski ietekmē robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanu, jo pastāv vairāki izaicinājumi attiecībā uz nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu ne tikai caur robežšķērsošanas vietu, bet arī apejot to. Papildus jāņem vērā apstāklis, ka vienlaicīga daudzu personu koncentrēšanās pirms Latvijas robežšķērsošanas vietām rada augstus riskus, kas var būt vērsti uz masu nekārtībām, ar mērķi apdraudēt robežšķērsošanas vietas režīmu, kas ir tiešs apdraudējums Latvijas iekšējai drošībai.

«Līdz ar to, ņemot vērā norādītos aspektus, ir svarīgi pieņemt piesardzības pasākumus un pārskatīt robežkontroles organizēšanu robežšķērsošanas vietās, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus pasākumus, mazinot risku iestāšanos, proti, apzinot un mazinot riskus valsts robežas drošībai,» pauž IeM, anotācijā gan nesniedzot konkrētāku informāciju, piemēram, kā skaitliski audzis robežšķērsotāju skaits minētājos robežkontroles punktos pēdējās dienās.

Jau 2023.gada oktobrī Latvija apturēja Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Savukārt 2024.gada februārī tika pieņemts lēmums par robežšķērsošanas vietas «Silene» darbības apturēšanu jeb neatjaunošanu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Minētie Ministru kabineta rīkojumi tika pieņemti, ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā, lai mazinātu apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai.