Dabas muzejs par 2024.gada dzīvnieku izvēlējies stirnu

Latvijas Nacionālais dabas muzejs gada dzīvnieku izvēlas jau 25 gadus. Tradīciju izvirzīt gada simbolu muzejs aizsāka 2000.gadā ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamiem dzīvniekiem. Laika gaitā gada dzīvnieka gods piešķirts arī bieži sastopamām dzīvnieku, visbiežāk zīdītāju, sugām, jo ikdienas darbs muzeja speciālistiem pierādījis, ka arī par tām ir interese un trūkst zināšanu.

Tieši ar tādu apsvērumu par 2024.gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies mazāko un biežāk sastopamo briežu dzimtas pārstāvi Latvijā — stirnu Capreolus capreolus. Muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, pieredzējusī zooloģe Inta Lange stāsta, ka stirnas tikai šķietami ir parasti un varbūt pat neinteresanti dzīvnieki. Daudziem laimējies tās novērot kā mežmalās, tā cilvēku apdzīvotās vietās, parkos un pat pilsētu teritorijās, tomēr retais zinās, ka stirnas ļoti labprāt uzturas šādā vidē. Tas nenozīmē, ka savvaļas dabā tām vairs nav vietas vai tās jūtas apdraudētas. Tāpat aizvien pārsteigumu rada pieaugušas stirnas salīdzinoši nelielais ķermeņa izmērs un fakts, ka tikai stirnu mazuļiem ir balti plankumi uz muguras, bet pieaugušu dzīvnieku apmatojums ziemā ir pelēcīgs un vasarā rūsgans.

Lange stāsta, ka stirnas ir plaši izplatītas visā Latvijas teritorijā. Stirnas ir nometnieki, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, un nav ļoti sabiedriskas. Dzīvo pa vienam, mātītes ar mazuļiem vai nelielās grupās. Katram stirnu tēviņam ir sava teritorija, kuru iezīmē ar sekrētu no pieres dziedzeriem. Riesta laiks ir jūlijā-augustā, stirnu mātītēm maija beigās, jūnija sākumā parasti dzimst viens vai divi, retāk trīs mazuļi. Stirnu dzīves ilgums ir 7-12 gadi. Par klātbūtni dabā liecina pēdu nospiedumi augsnes virskārtā vai sniegā, ekskrementi, ar nagu izkārpītas atpūtas vietas, apkosti koku un krūmu zari vai ragu berzēšanas vietas.

Stirnas ir medījamais dzīvnieks, kā arī veido būtisku barības bāzi plēsīgajiem dzīvniekiem. Diemžēl pavasaros stirnu mazuļi ir vieni no biežāk glābtajiem jeb no savvaļas bezjēdzīgi izņemtajiem dzīvnieku mazuļiem. Lange skaidro, ka stirnu māte mazuli parasti atstāj vienu, tas guļ nekustīgi, lai netiktu pamanīts. Stirna to atnāk pabarot, bet pārējā laikā neuzturas blakus, lai nepievilinātu plēsējus. Sajūtot draudus, mazulis nelec kājās un nebēg, bet mēģina būt nepamanāms. Tāpēc, ja cilvēks atrod stirnas mazuli, tam nevajag tuvoties un aiztikt to, bet pēc iespējas ātrāk dodies prom.

Stirnas gadā vairāk par šiem dzīvniekiem varēs uzzināt muzeja zooloģijas ekspozīcijā, aplūkot tos ziemas un vasaras apmatojumā, un jau janvārī muzejā notiks gada dzīvniekam veltīts pasākums ģimenēm ar bērniem. Dabas muzejs aicina reģistrēt stirnu novērojumus vietnē «www.dabasdati.lv» un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.