Čudars iztur Saeimas uzticības balsojumu

Pret Čudara demisiju balsoja 51 deputāts, bet to atbalstīja 39 opozīcijas deputāti.

Čudara demisiju bija pieprasījusi opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA). Politiskais spēks pārmeta viņam nerēķināšanos ar pašvaldību lēmumiem un iedzīvotāju interesēm teritoriālās plānošanas un vides aizsardzības jomā.

Deputāte Ramona Petraviča (LPV) debatēs Čudaram pārmeta rīkojumu apturēt Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, ārvalstu investoru lobēšanu un iedzīvotāju balsu neuzklausīšanu.

Edmunds Zivtiņš (LPV) norādīja, ka jautājums neesot par viena paša Čudara demisiju, bet, pēc viņa vārdiem, par to, «kāda ir «Progresīvās vienotības» attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem». Proti, viņaprāt, netiekot ņemta vērā cilvēku griba, viedoklis. Zivtiņš aicināja cilvēkus rudenī vēlēšanās izdarīt «pareizo izvēli».

Juris Viļums (AS) pauda, ka «Apvienotais saraksts» atbalstīs Čudara demisiju, jo esot pagājis gandrīz mēnesis, bet Čudars un klimata enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) nevarot ierasties uz Saeimu saistībā ar jautājumiem par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.

Vēl Viļums ministram pārmeta, pēc viņa vārdiem, Nacionālā botāniskā dārza likvidēšanu Salaspilī.

NA valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone sacīja, ka Čudars esot pieņēmis «dīvainus lēmumus teritoriju plānošanas jomā». Viņa norādīja, ka rīkojums apturēt Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, pēc viņas domām, esot «nepieredzēts, bezatbildīgs gājiens no pieredzējuša pašvaldības vadītāja». Deputāte to salīdzināja ar situāciju, kad tiesībsargs vai prokuratūra, uzskatot, ka deputāti nepietiekami kaut ko argumentējuši, varētu apturēt likumu kādā daļā.

Deputāti Čudaram pārmeta arī to, ka viņš šodien nav Saeimā, bet gan komandējumā Indijā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs un deputāts Jānis Patmalnieks (JV) sacīja, ka pašvaldībām jāplāno sava attīstība spēkā esošo likumu ietvaros, un, ja tas netiek darīts, ministra pienākums ir iejaukties un koriģēt šo procesu.

Viņš atsaucās arī uz Satversmes tiesu, atzīmējot, ka tā vairākkārt uzsvērusi, ka plānošanas procesā pieņemtajiem lēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem, balstītiem objektīvos, pārbaudāmos apsvērumos, tie nedrīkst būt pretrunā ar augstāka spēka juridiskām normām.

Patmalnieks arī uzsvēra, ka Čudars turpinās dialogu un meklēs sapratīgus kompromisus.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja NA preses pārstāve Laima Melkina, politiskā spēka ieskatā ministra rīcība ir bijusi pretrunā ar sabiedrības interesēm četros būtiskos jautājumos.

Pirmkārt, ar rīkojumu apturot Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, Čudars, NA ieskatā, ir faktiski ignorējis demokrātiski ievēlētu pašvaldību pieņemtus lēmumus un sabiedrisko apspriešanu rezultātus. Teritorijas plānošana ir pašvaldību ekskluzīva kompetence, kā to nosaka likums, un šāda valsts varas iejaukšanās vietvaru lēmumos grauj uzticēšanos gan pašvaldībām, gan valstij kopumā, pausts partijas izplatītajā paziņojumā.

Tāpat Čudaram tika pārmests, ka viņa vadītās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde vēlas noteikt plašus jūras liegumus, kas sezonas laikā faktiski aizliegtu jebkādu pārvietošanos jūrā, liedzot darbību kā tradicionālajiem zvejniekiem, tā arī ūdenssporta cienītājiem, un mazinātu tūrisma un ostu attīstības iespējas. Piekrastes kopienām, kas gadu desmitiem uzturējušas vietējās tradīcijas un ekonomiku, šādi aizliegumi būtu smags sociāls un ekonomisks trieciens, uzskata NA.

«Kamēr par iemeslu iepriekšminēto jūras liegumu noteikšanai tiek minēta jūras vides stāvokļa pasliktināšanās un piesārņojums, vienlaikus VARAM nav apturējusi ieceri Rīgas jūras līcī veidot sprostus varavīksnes foreļu audzēšanai. Pēc ekspertu atzinumiem tas var radīt neatgriezenisku kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai, kā arī piekrastes ekonomikai,» norādīja NA, piebilstot, ka piekrastes iedzīvotāji ir kategoriski pret šī projekta īstenošanu, to apliecinot ar daudziem simtiem parakstu.

Visbeidzot, virzot aizsargājamo teritoriju «Natura 2000» paplašināšanu un jaunu dabas liegumu noteikšanu, daudzviet iekļautas lauksaimniecībā aktīvi izmantotas un meliorētas zemes, kas reāli dabā neatbilst aizsargājamu teritoriju kritērijiem, norādīja demisijas pieprasītāji. Viņuprāt, tas radīs smagus ierobežojumus zemju īpašniekiem, nevērtējot samērīguma principu un nenodrošinot skaidru kompensāciju mehānismu. Šajā saistībā NA esot radies iespaids, ka VARAM mehāniski sarēķinājusi nepieciešamo aizsargājamo teritoriju hektāru skaitu, lai apmierinātu Eiropas Komisijas prasības.

Partijas ieskatā ministra pieņemtie lēmumi grauj pašvaldību autonomiju, apdraud piekrastes attīstību, rada riskus videi un būtiski ierobežo cilvēku tiesības rīkoties ar savu īpašumu, tādēļ turpmāka Čudara atrašanās amatā neatbilstot Latvijas valsts un sabiedrības interesēm.