Covid-19 iespaidā varētu rasties risks mediķu aizplūšanai uz citām ES valstīm

Jau pirms Covid-19 parādīšanās, 2020.gada budžeta veidošanas kontekstā, mediķu organizācijas vairākkārt bija norādījušas, ka viena no problēmām, kas izriet no relatīvi zemāka atalgojuma uz citu ES valstu fona, ir Latvijas mediķu došanās strādāt uz ārvalstīm, kur darbs tiek labāk atalgots.

Tagad, ņemot vērā, ka citviet Eiropā arvien vairāk tiek domāts par medicīnas darbinieku atalgojumiem un visas nozares finansējumu kopumā, jautājums par cilvēkresursu aizplūšanu ir atkal guvis aktualitāti. Šādu ainu diskusijā iezīmēja LJĀA vadītājs, kurš skaidroja, ka patlaban pastāv situācija, kurā ES valstis plāno palielināt budžeta deficītus, lai novirzītu līdzekļus veselības aprūpes sistēmām.

Tāpat Rācenis norādīja, ka Lielbritānijā patlaban aktīvi tiek strādāts pie medicīnas darbinieku rekrutēšanas, jo šo darbinieku nepieciešamību ir izgaismojusi ne tikai Covid-19 parādīšanās, bet arī breksita process, kā rezultātā varētu samazināties Lielbritānijas veselības aprūpē strādājošo iebraucēju daudzums.

Jauno ārstu pārstāvis arī mudināja uz skaidrību, norādot, ka «ir jāizstrādā ilgtermiņa plāns, kāds būs atalgojuma modelis līdz 2027. vai 2028.gadam». Pēc Rāceņa paustā, kopā ar reformām veselības aprūpes sistēmā, būtu arī jārod papildu finansējums, jo savādāk šīm reformām nebūs atbalsta.

Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Anda Čakša uzsvēra, ka nereti Latvija ir «donora» lomā, runājot par ārstniecības personāla migrāciju Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā. Vienlaikus deputāte mudināja uz skaidrību ilgtermiņa līdzekļu apritē veselības aprūpes nozarē.

Vaicāta par mediķu došanos uz ārvalstīm, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka «mēs nevaram atļauties gaidīt, kad mūsu mediķus pārkpērk un mēs nevaram atļauties arī turpināt neracionāli izmantot resursus». Kā viens no aspektiem, kas varētu novērst ārstniecības personu izbraukšanu no valsts, pēc ministres domām, ir skaidru nākotnes plānu prezentēšana mediķiem attiecībā uz ilgtermiņa nozares finansēšanu un tajā strādājošo atalgojuma jautājumiem.

«Mēs nevaram tikai palielināt atalgojumu mediķiem, nepārskatot kā tas finansējums tiek izlietots (..) laiks ir tāds, kad četri lieli uzdevumi jāveic vienlaikus,» skaidroja ministre.

Tikpat būtiska, pēc politiķes paustā, ir arī nozares darbinieku un lēmumu pieņēmēju savstarpējā uzticība, kuru ir iedragājusi šī gada budžeta veidošana.

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane diskusijā uzsvēra ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas avotu rašanu. Veselības aprūpes sistēmu nevar būvēt «no aizņemtas naudas», uzskata Behmane.

Jau ziņots, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pērn veikti pētījumi saistībā ar Latvijas veselības aprūpes sistēmu iezīmēja ārstu un medmāsu trūkumu kā vienu no pašreizējām pamatproblēmām.