Covid-19 ārkārtējā situācija Latvijā beigusies, taču virkne piesardzības pasākumu joprojām jāievēro

Vienlaikus stājas spēkā Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie un Valsts prezidenta Egila Levita vakar izsludinātie likumi, kas regulē Covid-19 seku pārvarēšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ietvertais regulējums nosaka kārtību, kādā valsts plāno pārvarēt Covid-19 krīzes sekas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Likuma mērķis ir noteikt vispārējās tiesiskās kārtības atjaunošanu pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

Minētajam likumam tika iesniegti 94 priekšlikumi, no kuriem daļa paredzēja novērst opozīcijas novēroto koalīcijas un valdības mēģinājumu piešķirt ļoti lielas tiesības Ministru kabinetam, tādējādi mazinot Saeimas lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamo risinājumu izstrādē un pieņemšanā. Ņemot vērā minētos iebildumus, gala lasījumā pēc plašām debatēm atbildīgajā komisijā deputāti panāca zināmus kompromisus, lai saglabātu parlamentāro kontroli un novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos valdības un atsevišķu ministru rokās. Saeima, atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītā regulējuma, paredzēja pienākumu virkni darbību, kas saistītas ar finansējuma pārdali un izlietojumu, saskaņot ar parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Likuma darbības laikā Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, būs tiesīgs noteikt kritērijus un kārtību likumā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību.

Likumā saglabāta virkne atbalsta pasākumu tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, tostarp nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums un dīkstāves pabalsti to līdzšinējā apmērā, noraidot opozīcijas priekšlikumu minimālo pabalsta apmēru palielināt.

Atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītās likuma redakcijas, Saeima vienojās ieviest jaunu atbalsta mehānismu — jauno speciālistu pabalstu, uz kuru pretendēt būs tiesīgas personas, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām.

Tiesības uz jaunā speciālista pabalstu būs arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār. Saskaņā ar likumā ietverto normu jaunā speciālista pabalstu paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī — 375 eiro apmērā. Pabalstu paredzēts izmaksāt līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Likumā saglabāts līdz šim pastāvošais regulējums, kas ļauj Covid-19 krīzes skartajiem darba devējiem samazināt darbinieku atalgojumu dīkstāves laikā.

Deputātu vairākums piekrita likumā saglabāt normu, ar kuru atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, tomēr līdz ar šī likuma stāšanos spēkā vairs nedarbosies iepriekšējā likumā pieņemtā norma par spēļu zāļu aizliegumu.

Paredzēts, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija «Altum».

Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi.

Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu, nokavējuma nauda netiks aprēķināta un nodokļu maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā.

Likumā noteikts, ka pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem par 2020.gadu.

Izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, līdz šī gada beigām turpinot sniegt sociālo atbalstu koronavīrusa izraisīto grūtību pārvarēšanai, neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Tāpat noteikts, ka sociālie uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31.jūlijam.

Līdz šī gada beigām komercpārvadājumu uzņēmumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem varēs maksāt 50% apmērā, savukārt atlikušo daļu samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējā nodokļa maksājumu.

Turpināti tiks arī citi līdzšinējie atbalsta pasākumi, un jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās tiesisko regulējumu, ko noteica likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību».

Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kas arī šodien stājas spēkā, nosaka kārtību slimības ierobežošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Deputāti vienojās noteikt, ka likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinetam (MK) vismaz reizi trīs mēnešos būs jāsniedz Saeimai ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Saeima atzīs likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.

Jaunais likums ļauj valdībai elastīgāk rīkoties Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumā pēc ārkārtējās situācijas beigām. No likuma mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Likumā noteikts, ka publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.

Ar jauno likumu MK arī saglabā tiesības noteikt arī prasības un kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi pieļaujamo personu skaitu.

MK arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.

Noteikts, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās aprūpes centri var uzņemt jaunus klientus, ja tie spēs nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Lai sekmētu epidemioloģisko drošību un nodrošinātu nepārtrauktu, prognozējamu individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču rezervju centralizētu iegādi institūciju vajadzībām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas medicīnisko rezervju iepirkumus turpinās veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

Likumā noteiktas arī citas prasības. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudējis likums «Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību».