Civilās aizsardzības sistēma Latvijā ir regresējusi, atzīst VARAM eksperts

Šults norādīja, ka pagājušā gadsimta 90.gados Latvijā darbojās civilās aizsardzības centri, kas teritoriāli bija sasaistīti ar rajonu centriem. Līdzīga sistēma esot izveidota kaimiņos — Lietuvā un Igaunijā, kur ir apriņķu teritoriālais līmenis un ar to sasaistīta civilās aizsardzības sistēma.

Savulaik esot izskanējis ierosinājums, ka Latvijai būtu nepieciešami aptuveni deviņi šādi centri, sekojoši pietiktu, ja civilās aizsardzības sistēmas centrus izvietotu valstspilsētās. Tika aplēsts, ka viens šāds centrs ietvertu teritoriju ar aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas būtu pietiekams tvērums.

Saeimas komisijā tika uzsvērts, ka nav runa par jaunu pašvaldību radīšanu, bet par centriem, kuros notiktu sadarbība civilās aizsardzības jomā. Diskusijā izskanēja, ka civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanai būtu jānotiek «caur teritoriālo prizmu».

Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (ZZS) iepriekš atzina, ka šodienas Latvijas dienas kārtībā jābūt civilās aizsardzības sistēmas iedzīvināšanai. Viņaprāt, fakts, ka Latvijā ir labi izstrādāts Civilās aizsardzības likums, nenozīmē, ka atbildīgie dienesti un Latvijas sabiedrība ir gatavi vienotai rīcībai ārkārtas situācijā.

«Lai arī esam NATO dalībvalsts un Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, arī mūsu pienākums ir iekšēji mobilizēties un izdarīt gadiem neizdarītos mājas darbus civilās aizsardzības jomā. Lai Latvija spētu sevi aizstāvēt agresora uzbrukuma gadījumā un Latvijas iedzīvotāji būtu zinoši reaģēt dažādās krīzes situācijās, arī dabas katastrofu gadījumos, ir operatīvi jāstiprina sistēma valsts un pašvaldību līmenī, kas spētu darboties jebkāda veida krīzes situācijā,» akcentē Bergmanis.

Atbildīga par šīs sistēmas ieviešanu ir Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Bergmanis uzsver, ka ir trīs virzieni, kuros valdības vadītājam un atbildīgajām ministrijām jākoncentrē sava uzmanība.

Pirmkārt, Latvijas valdībai šodien jābūt izlēmīgai, sākot vienota monitoringa centra izveidi, kurā ir saslēgti visi iespējamie dienesti. Šāda vienota monitoringa sistēma nodrošinātu ne tikai savlaicīgu risku apzināšanu, bet arī krīzes novēršanas vienotu koordināciju. Milzīga kļūda un drauds Latvijas drošībai ir nespēja mobilizēt savu laiku un resursus centra izveidē, uzskata Saeimas deputāts.

Bergmanis uzsver, ka monitoringa centram faktiski jau vajadzēja būt izveidotam «vakar», šodienas situācijā tam aktīvi strādājot. Tā uzdevums ir saņemtās informācijas operatīva nodošana atbildīgajiem dienestiem, vienlaikus iesaistot visus, uz kuriem tas attiecas. Tam jāspēj koordinēt visu iesaistīto dienestu darbu, apkopojot izpildītos uzdevumus. 

Otrkārt, katrai pašvaldībai ir jāapzina un jāsagatavo plāns, kā sniegt palīdzību iedzīvotājiem trauksmes gadījumā, kas tai skaitā nozīmē, ka jārisina jautājums par drošu patvērumu. Bergmanis norāda, ka tikai un vienīgi pašvaldību atbildība ir iedzīvotāju evakuācija vajadzības gadījumā.

Bergmanis skaidro, ka pašvaldību uzdevumiem ir jābūt vairākiem — koordinācijas darbi un risinājumi attiecībā uz cilvēku drošību trauksmes gadījumā. Vajadzības gadījumā tā ir arī vienošanās panākšana ar privātpersonām, kuru īpašumā atrodas drošas patvertnes.

Tāpat Bergmaņa ieskatā pašvaldību uzdevums ir vienota monitoringa centra izveide, kā arī informācijas sagatavošana iedzīvotājiem par rīcību ārkārtas situācijā un iedzīvotāju apmācība civilās aizsardzības pamata iemaņu apgūšanā.

Treškārt, uzskata Bergmanis, katrai ministrijai ir jāizvērtē un jāsaprot sava un savā pakļautībā padoto iestāžu gatavība rīcībai ārkārtas situācijā saskaņā ar visaptverošo valsts aizsardzību.

«Mums jābūt pārliecībai par pārtikas, degvielas, medikamentu rezervēm,» norāda Bergmanis.