Citskovskis: Valdībai cīņai pret Covid-19 izplatību piedāvāsim «ātru un izlēmīgu rīcību»

«Ir jārīkojas ātri un diezgan izlēmīgi. Mēs otrdien valdībai uz galda uzliksim ātru un izlēmīgu rīcību, nerunājot par to, ka aizslēdzam visu un ieslogām visus mājsēdē, bet būs pietiekami izšķirīga rīcība, kas spēj vīrusu piebremzēt,» teicis Citskovskis, solot, ka šī būšot konceptuāla atšķirība no pagājušā gada.

Pēc Citskovska stāstītā, OVG kopā ar ministriju un nozaru pārstāvjiem regulāri diskutē ļoti daudzus jautājumus, sākot ar vakcinācijas veicināšanu un pienākumu vakcinēties, beidzot ar drošības pasākumiem. Šodien par šiem jautājumiem būšot nākamais sarunu raunds, bet rīt, 21.septembrī, valdībā skatīs gan Veselības ministrijas (VM) ziņojumu par vakcinācijas veicināšanas rīcības plānu, gan nākamos lēmumus par drošības pasākumiem, gan informatīvo ziņojumu par revakcināciju jeb papildu vakcīnas devu pret Covid-19.

Pēc politiskajām un ekspertu diskusijām esot skaidrs, ka valdība šobrīd konceptuāli spējot vienoties par to, ka «solis ir jāsper». «Nav situācijas, ka nevaram ne par ko vienoties. Esam gatavi šonedēļ pieņemt konceptuālu lēmumu par drošības pasākumiem — tie ir jāievieš iespējami drīz saprātīgā periodā. Savukārt nedēļas laikā detaļas tiks precīzi formulētas normatīvajos aktos, lai sabiedrība un uzņēmēji var sagatavoties,» piebildis Citskovskis.

OVG vadītājs atgādināja, ka iepriekšējais «luksofora princips» bija piesaistīts Covid-19 kumulatīvajam saslimšanas rādītājam, bet turpmāk pamatā vadīšanās notiks pēc pacientu skaita slimnīcās. «Mēs uz to ejam, vienlaikus paturot prātā, ka kumulatīvais rādītājs ir kā agrā brīdināšana — ja ir augsta kumulatīvā saslimšana un nav pietiekamas vakcinācijas aptveres, tas nozīmē, ka slimnīcās saslimušo skaits dažu nedēļu laikā augs.»

Taujāts, vai valdības lēmumu virziens būs ieviest ierobežojumus nevakcinētajiem, Citskovskis atteicis, ka nevēlas pretnostatīt vakcinētos nevakcinētajiem. Primāri fokuss būšot uz nedrošām aktivitātēm un nedrošajiem pakalpojumiem, maksimāli cenšoties mazināt riskus. «Jā, tur, kur piedalās nevakcinētas personas, riski saslimt un nonākt slimnīcā ir lielāki. Mūsu galvenā problēma šobrīd ir hospitalizācija, tādēļ mērķis ir mazināt stacionēto personu skaitu un novērst situāciju, ka oktobra sākumā būs jāizsludina ārkārtējā situācija veselības aprūpē un jāsāk ierobežot plānveida aprūpi, ja nespējam neko mainīt šajā pieauguma tempā.»

Kā izteicies Citskovskis, eksperti primāri vēlas panākt, lai cilvēki kopumā samazina savus kontaktus. «Ideālais modelis būtu, ja to varētu panākt ar vienkāršu aicinājumu un rekomendācijām, nevienu neierobežojot. Ja ar šādiem aicinājumiem un rekomendācijām nespējam mazināt kontaktus un saslimšanas riskus, ir jāiet tajā virzienā, ka valdība ievieš jaunus pasākumus, padarot drošākas nedrošās aktivitātes. Pirmkārt, prasām vairāk testēties — pārliecināties, ka pirms pakalpojuma vai aktivitātes kā minimums šī persona ir testēta, vakcinēta. Tāpat lielāka uzmanība jāpievērš esošo pasākumu ievērošanai,» piebildis Citskovskis.

Lūgts skaidrot, vai testi būs jāveic par saviem līdzekļiem, Citskovskis pastāstījis, ka OVG valdībai piedāvās, ka jānodala mērķgrupas, kurām testus apmaksā valsts, no grupām, kurās cilvēki paši maksā. Valsts varētu apmaksāt testus skolās, sociālās aprūpes centros, iestādēs, kur personas ir nokļuvušas ne aiz savas iegribas, piemēram, ieslodzījuma vietās, patversmēs. Tāpat esot skaidrs, ka valsts turpinās apmaksāt testus tajās grupās, kur ir augsti riski un kas ir mazāk aizsargātas, bet par pārējiem būšot valdības izšķiršanās.

Savukārt taujāts, vai Latvijā varētu ieviest Itālijas praksi, kur Covid-19 drošības sertifikāts ir obligāts visiem strādājošajiem, Citskovskis atzinis, ka šobrīd spert tik radikālus soļus kā Itālijā «nav saprātīgi», lai arī Latvijā notiek diskusijas par trim personu kategorijām — mediķiem, pedagogiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Savukārt Lietuvas pieredze lielo veikalu liegšanā nevakcinētajiem gan tiekot vērtēta un apsvērta. «Mēs vērtējam Lietuvas pieredzi, skatāmies līdzīgā virzienā, bet mācoties no lietām, kas Lietuvā ir un kas nav izdevušās. Piedāvāsim savu skatījumu, ko no tā var izmantot arī Latvijas gadījumā.»

«Objektīvā realitāte ir tāda, ka saslimšana aug un nevaram to izmainīt, neko nedarot. Pats no sevis nekas nemainīsies. Mums ir jāsamazina cilvēku kontakti par 30%. Ja nespējam katrs pats savus kontaktus ikdienā par 30% samazināt, tad ir jāiet šis ceļš caur šādiem drošības pasākumiem, kas ierobežo kontaktus. Nav cita ceļa. Pretējā gadījumā slimnīcas tuvāko nedēļu laikā būs pārpildītas,» atzīmējis Citskovskis.

Citskovskis atzinis, ka sekmes cīņā pret Covid-19 izplatību ir atkarīgas no visas sabiedrības iesaistes. «Nevaram katram pielikt klāt policistu. Policija šo kontroli veic un tuvākajā laikā pārbaužu intensitāte augs, bet tikai ar policijas spēku mēs nevaram uzvarēt vīrusu. Ja nav visu iesaistes, tad cīņa būs ļoti grūta un ilga,» piebildis OVG vadītājs.