«Citadele»: Krāpnieki visbiežāk uzdodas par banku, policijas, pasta un citu iestāžu darbiniekiem

Bankas Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis informē, ka dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu vārda izmantošana ir veids, kā telefonsarunās, īsziņās vai e-pastos maldinoši radīt sajūtu, ka tas ir svarīgi un neatliekami.

Ja zvans vai ziņojums ir saņemts no policijas, bankas, tiesas vai kādas citas nozīmīgas iestādes, upurim šķiet saprotama vajadzība rīkoties uzreiz. Birzgalis skaidro, ka krāpnieku galvenais ceļš uz naudas izkrāpšanu šajās situācijās galvenokārt ir viens un tas pats — iegūt personas datus vai piekļuvi bankas kontam, internetbankai, lūgt apstiprināt krāpniecisku darījumu, autorizējoties ar kādu no mobilās identifikācijas sistēmām, vai pat izņemt naudu un nodot tieši krāpnieku rokās.

Birzgalis uzsver, ka neviena valsts institūcija un to pārstāvji telefonsarunās un ziņojumos nemudinās uz tūlītēju rīcību un neaicinās dalīties ar bankas konta pieejas vai maksājumu karšu datiem. Katras iestādes un organizācijas mājaslapā ir pieejams konsultatīvais tālrunis, uz kuru var piezvanīt un noskaidrot informācijas patiesumu.

Viena no iecienītākajām krāpnieku shēmām ir uzdošanās par Valsts policijas darbiniekiem. Tālruņa zvanā krāpnieki informē par it kā pretlikumīgām darbībām bankas kontā vai vēlmi nelegāli noformēt kredītu uz zvana saņēmēja vārda. Lai viestu uzticību, krāpnieki bieži darbojas komandā un telefonsarunas laikā iesaista sarunā savu «kolēģi», tādējādi palielinot uzticību un nostiprinot domu, ka situācija tiešām ir īsta.

Arī uzdošanās par bankas darbiniekiem esot viena no populārākajām krāpnieku darba metode. To dara gan telefonsarunās, gan īsziņās, gan veidojot viltus mājaslapas un interneta reklāmas, kas vizuāli ir līdzīgas banku izmantotajiem komunikācijas materiāliem. Uzdodoties par bankas darbiniekiem, krāpnieki visbiežāk informē, ka ar kontu notiek krāpnieciskas darbības un steidzami nepieciešams novērst situāciju, aicinot personu atklāt pieejas datus. Viena no jaunākajām tendencēm bankas «Citadele» pieredzē ir gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par darba devējiem, aicina atvērt bankas kontu un tikai tad dalīties ar datiem.

Savukārt «Latvijas pasta» atdarināšana nesen fiksēta sociālajā vietnē «Facebook», kur krāpnieki izveidoja lapu ar nosaukumu «Latvijas Pasts Express». Tajā tika piedāvāta iespēja par diviem eiro iegādāties it kā neizsniegtus sūtījumus. «Latvijas pasta» vārds izmantots arī krāpnieciskās īsziņās un e-pastos, cenšoties maldināt iedzīvotājus par papildu informācijas sniegšanu piegādes vajadzībām vai muitas nodokļa apmaksu.

Iecienīta krāpnieku shēma ir uzdoties par privātā sektora kurjerpakalpojumu sniedzējiem «DPD» un «Omniva». Izveidojot viltus mājaslapas, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas šo uzņēmumu interneta vietnēm, no iedzīvotājiem tiek izvilināti bankas karšu dati un izkrāpta nauda.

«Citadeles» pārstāvji informē, ka krāpnieki arvien biežāk izmanto iespējas savus upurus sasniegt tajos gada periodos, kad valsts institūcijām aktualizējas nepieciešamība komunicēt ar plašāku sabiedrību, piemēram, par nodokļu atmaksu. Uzdodoties par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), krāpnieki iedzīvotājiem sūta īsziņas un e-pastus, informējot par, piemēram, sarežģījumiem personas nodokļu atmaksas procesā. Iedzīvotājiem šo shēmu vajadzētu ielāgot, jo tā ir aktuāla katru gadu un potenciāli var skart visus, kas ir darba attiecībās, norāda «Citadele».

Šogad ir fiksēti arī gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par Valsts datu inspekcijas pārstāvjiem. Lai censtos izvilināt personas datus un piekļuvi bankas kontam, krāpnieki ziņo par it kā atvērtu kriptovalūtu kontu, kurā ziņas saņēmēja vārdā notiek nelegāli darījumi.

Izmantojot brīdi, kad skolēni uzsāk mācību gaitas, krāpnieki zvana, piedāvājot skolēnu vecākiem izmaksāt izdomātu mācību gada uzsākšanas pabalstu. Telefonsarunu laikā krāpnieki uzdodas par Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem, cenšoties iegūt personas datus un pieeju bankas kontam.

Lai arī krāpnieki visbiežāk cenšas uzdoties par vietējo iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem, ik pa laikam tiek saņemtas ziņas arī par krāpniecību pasaulē populāru uzņēmumu vārdā, informē «Citadeles» pārstāvji. Piemēram, pēdējo mēnešu laikā krāpnieki izmantojuši «Netflix» zīmolu, lai izsūtītu īsziņas ar aicinājumu apstiprināt maksājuma datus.

Uzdodoties par «Google» speciālistiem, krāpnieki visbiežāk veic telefonzvanus, maldīgi informējot, ka ar bankas kontu notiek nelikumīgas darbības. Uzdodot jautājumus par zvana saņēmēja izmantoto telefona aplikācijas veidu, krāpnieki mēģina radīt iespaidu, ka kaut kas patiešām nav kārtībā. Pēc tam viņi cenšas pārliecināt par attālinātās pārvaldības programmatūras («Anydesk», «TeamViewer») lejupielādes nepieciešamību, lai it kā varētu palīdzēt. Ja iespējamais upuris rīkojas pēc norādēm, krāpnieks iegūst viņa naudu.