Visbiežāk naudas krāpnieku shēmās tiek ievilināti 20 līdz 25 gadus vecus jaunieši, un lielākoties viņi, pakļaujoties vilinājumam viegli nopelnīt, apzinās, ko dara un kādas sekas šādām darbībām var būt. Tomēr arvien biežāk, arī pašiem neapzinoties, jaunieši tiek ievilināti lamatās un kļūst par organizētās noziedzības krāpniecības shēmu upuriem. Bankā uzsver, ka nezināšana nebūt neatbrīvo no sekām un atbildības par izdarīto.
Par «netīrās» naudas kurjeriem jeb «naudas mūļiem» sauc tādas personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedznieku savervētais «naudas mūlis» palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem, tādējādi nopelnot komisijas maksu.
«Atsaucoties uz darba sludinājumiem, paziņu vai pat nezināmu cilvēku neticami labiem piedāvājumiem nopelnīt, jaunieši labprātīgi atdod noziedznieku pārvaldībā savus bankas kontus vai arī piekrīt saņemt izkrāpto naudu. Tad to uzreiz izņem bankomātā, pārskaita tālāk un atdod šiem viltvāržiem,» atklāj «Citadele» Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs Kaspars Briška.
Viņš skaidro, ka jauniešus ir viegli apvārdot, jo lielai daļai no viņiem vēl nav stabilu ienākumu, bet ir liels vilinājums nopelnīt, neko nedarot. Lai arī visbiežāk tieši jaunieši iesaistās šāda veida finanšu noziegumos, krāpnieki piesaista arī citas sabiedrības grupas, piemēram, personas, kuras ir sociāli nenodrošinātas un nonākušās naudas grūtībās, bez pastāvīgas dzīvesvietas, jauniebraucējus valstī, bezdarbniekus, un tamlīdzīgi.
«Redzam arī, ka «naudas mūļiem» tiek ne vien ietekmēta turpmākā sadarbība ar banku, bet, pilnībā nododot savu konta pārvaldību, ilgtermiņā tiek sabojāta kredītvēsture, jo uz jaunieša vārda krāpnieki nereti paņem ātros kredītus, kas pēc tam jauniešiem ir jāatmaksā,» novērojis Briška.
Savukārt Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšniece Inese Ratfeldere atzīst, ka policija kopš 2016.gada aktīvi strādā, lai sauktu pie atbildības «naudas mūļus». Pēdējā laikā policijai esot bijušas ļoti veiksmīgas «naudas mūļu» aizturēšanas operācijas.
«Ikvienam, kurš savās rokās ir kaut īsu brīdi turējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus, ir jāapzinās, ka viņš ir iesaistīts smagā noziegumā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā,» komentē Ratfeldere.
Likumsargi un «Citadele» ir novērojuši, ka visbiežāk pielietotās savervēšanas metodes ir mēstules vai saziņa sociālajos tīklos, solot viegli nopelnīt, sludinājumi, kuros norādīts, ka ārvalstu uzņēmumi meklē «vietējos/valsts aģentus», lai strādātu to labā. Tāpat krāpnieki publicē darba sludinājus, kuros tiek piedāvāta liela naudas summa par maznozīmīgām darbībām vai bez tām, neuzskaitot nedz izglītības, nedz pieredzes prasības.
Tāpat jāpievērš uzmanība, ja darba pienākumi nav aprakstīti, izņemot bankas konta izmantošanu naudas apritei, kā arī gadījumiem, kad visa mijiedarbība un darījumi attiecībā uz šo darbu tiek veikti tiešsaistē. Novērots arī, ka e-pasta adrese, kas saistīta ar piedāvājumu, izmanto publiski pieejamos servisus, piemēram, «Gmail», «Hotmail», «Yahoo!».
Šādiem piedāvājumiem ir arī neveikli formulēti teikumi ar gramatikas un pareizrakstības kļūdām.
«Citadele» uzsver, ka konta atvēršana vai uzņēmuma izveidošana uz sava vārda pēc trešās personas lūguma un to turpmākas pārvaldīšanas nodošana trešajai personai arī ir noziegums, par ko ir paredzēta kriminālatbildība.
«Nekad neveiciet pārskaitījumus, karšu maksājumus vai naudas izņemšanu bankomātā trešo personu uzdevumā. Arī, ja tie ir paziņas vai draugi, jo atbildība par notikušajiem noziedzīgajiem nodarījumiem būs jāuzņemas konta īpašniekam,» aicina Briška.
Viņš uzsver, ka jebkuram darījumam jāvērtē būtība un ekonomiskā pamatotība — kāpēc radinieks vai draugs pats nevar pārskaitīt naudu, kāpēc lūdz to darīt trešajai personai vairākos darījumos un par katru darījumu gatavs maksāt komisiju, kāda ir naudas izcelsme.
Ja kādam radušās aizdomas, ka tiekat iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekavējoties jāpārtrauc naudas pārskaitījumus. Tāpat speciālisti šādos gadījumos aicina sazināties ar savu banku un ziņot policijai.
Gan apzināta, gan neapzināta iesaistīšanās šādos darījumos ir nelikumīga un par izdarīto jāuzņemas kriminālatbildība. Šādus noziegumus parasti organizē noziedzīgas grupas, parasti «naudas mūli» var saukt pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma 195.panta otro daļu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējās vienošanās, vai 195.panta trešo daļu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā minēto noziegumu ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
«Citadele» ir otrā lielākā banka Latvijā pēc aktīviem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.