Cīņai ar nelikumīgiem droniem policijai un robežsardzei paredzēs tiesības izmantot signālu slāpētājus

Grozījumi dos tiesības Valsts policijai un Valsts robežsardzei ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.

Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimai, un kā atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir noteikts iekšlietu ministrs.

Ne Valsts policijai, ne Valsts robežsardzei patlaban nav tiesiskas iespējas bezpilota lidaparātu piespiedu nosēdināšanai, iznīcināšanai vai neitralizēšanai izmantot speciālos radiolīdzekļus jeb dronu signālu slāpētājus. Šobrīd šādas tiesības ir tikai valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Praksē Valsts policija parasti atbalstu lūdz Militārajai policijai, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu bezpilota gaisa kuģu pārvaldības jomā, lai liela mēroga publiskajos pasākumos nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī operatīvās darbības pasākumu drošības nodrošināšanai, valsts un ārvalsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā auto kolonnas pavadīšanai un citos pasākumos, lai novērstu personas apdraudošus dronu lidojumus.

Ņemot vērā, ka nereti minētie pasākumi ir ilgstoši un Valsts policija nevar patstāvīgi izmantot Militārās policijas rīcībā esošās bezpilota gaisa kuģu pretdarbības iekārtas, var tikt ietekmēta Militārās policijas savlaicīga dienesta pienākumu izpilde.

Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka bezpilota lidaparātu sistēmu tehnoloģijas pēdējos gados ļoti strauji attīstās, kas sekmē šo ierīču izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā, gan arī pretlikumīgiem mērķiem.

Valsts policija ikdienā veic bezpilota lidaparātu lidojumu uzraudzību, izmantojot tehniskos līdzekļus jeb uztveršanas iekārtas, kas ļauj fiksēt to lidojumu maršrutus un tālvadības pilotu atrašanās vietu. Piemēram, laikā no 2022.gada līdz šim brīdim ir konstatēti vairāk kā 2100 pārkāpumi, kas saistīti ar bezpilota lidaparātu izmantošanu. No tiem vairāk nekā pusi ir fiksējusi policija un apmēram 10% no pārkāpumiem ir uzskatāmi par ļoti rupjiem un publisko telpu apdraudošiem.

Identificējot bezpilota lidaparātu aizliegtā gaisa telpas zonā vai pie kritiskās infrastruktūras objektiem, parasti nav iespējams noteikt, vai lidojuma mērķis ir ļaunprātīgs, aiz neuzmanības, pilota kļūdas vai ierobežojumu nepārzināšanas dēļ. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tiesībaizsardzības iestādēm šādi lidojumi būtu uzskatāmi par apdraudošiem, norāda IeM.