Cilvēktiesību organizācija cer no jaunā tiesībsarga sagaidīt aktīva dialoga turpināšanu ar sabiedrību

Viņa atzina, ka «Baltic Human Rights Society» līdz šim nav bijusi iespēja sadarboties ar šā brīža tiesībsarga amata kandidāti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Savukārt sadarbība ar Tiesībsarga biroju NVO kopumā ir bijusi cieša un daudzveidīga. «Mums ar biroju ir kopīgi mērķi — stiprināt cilvēktiesību ievērošanu un veicināt cilvēktiesību kultūras attīstību Latvijā,» skaidro Koligina.

Tādēļ «Baltic Human Rights Society» un birojs kopīgi strādā cilvēktiesību izglītības jomā — platforma «Cilvēktiesību Gids» («cilvektiesibas.lv») darbojas ar Tiesībsarga biroja atbalstu un patronāžu, kā arī ik gadu tiek rīkots jauniešu rakstu konkurss «Ļauj cilvēktiesībām runāt!».

Tāpat puses sadarbojas arī Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījumos.

«Šo sadarbību vērtējam ļoti augstu un sagaidām, ka arī turpmāk Tiesībsarga birojs uzturēs aktīvu un atvērtu dialogu ar nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību,» saka Koligina.

Kā ziņots, koalīciju veidojošās partijas sadarbības sanāksmē vienojušās tiesībsarga amatam virzīt Palkovu, paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Palkova iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga un Tiesībsarga biroja uzdevumi un struktūra.

Runājot par prioritātēm tiesībsarga amatā, Palkova teica, ka viena no galvenajām ir atjaunot tiesībsarga reputāciju. Viņa pieļāva, ka iepriekš tiesībsargs nav pilnā mērā pildījis tam uzticētos pienākumus, līdz ar to arī uzticēšanās no sabiedrības puses nav augstākajā līmenī.

Tāpat RSU profesore norādīja, ka būtu jāpārskata tiesībsarga uzdevumi un struktūra. Pēc Palkovas paustā, tiesībsarga darbība ir jāpadara efektīvāka. Viņa atzīmēja, ka patlaban būtu jāliek citi akcenti.

Taujāta, vai viņa ir bijusi saistīta ar partiju «Vienotība», RSU profesore norādīja, ka viņa bijusi saistīta ar politisko spēku «Sabiedrība citai politikai», kas, apvienojoties ar partiju «Jaunais laiks» un «Pilsoniskā savienība», kļuva par «Vienotību». Palkova uzsvēra, ka no partijas aizgājusi un vairāk nekā desmit gadus viņa nestrādā aktīvajā politikā.

Tiesībsarga amata kandidātus deputāti varēja izvirzīt līdz 4.septembrim. Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo Saeima no amata atbrīvoja tiesībsargu Juri Jansonu, kurš pats bija lēmis atkāpties no amata.

Saskaņā ar likumu tiesībsargu amatā apstiprina Saeima pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma, un tiesībsarga pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Patlaban gan Saeimā tiek vērtētas likuma izmaiņas, kas tiesības izvirzīt tiesībsarga kandidātu paredzētu arī Valsts prezidentam. Grozījumi gan vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Pēc Jansona atbrīvošanas no amata Tiesībsarga birojs darbu turpina tiesībsarga vietnieces Inetas Piļānes vadībā.