«Centrālā laboratorija»: Patversmju iemītniekiem Rīgā augstākā saslimstība ir ar C hepatītu

«Centrālā laboratorija» pēc Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas iniciatīvas organizēja Rīgas sieviešu un vīriešu patversmju iemītnieku pārbaudi uz HIV, B un C hepatītu. Kopā tika pārbaudīti 48 iemītnieki, no kuriem diviem jeb 4,1% apstiprināta HIV infekcija, vienam jeb 0,5% — B hepatīts (HBsAg pozitīvs) un astoņiem jeb 16,6% bija pozitīvs anti-HCV tests. No astoņiem anti-HCV pozitīviem rezultātiem piecos gadījumos jeb 10,4% bija pozitīvs HCV Ag tests, kas nozīmē akūtu vai hronisku C hepatītu.

Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore, «Centrālās laboratorijas» padomes locekle Jeļena Storoženko atzīmē, ka izpratne par šo slimību izraisītajām sekām, kā arī par ārstēšanas iespējām sabiedrībā paaugstinās, bet cilvēki no sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupām, kas mīt patversmēs, gan slimo ar šīm infekciju slimībām, gan tās pārnēsā. Viņasprāt, lai saslimušie varētu ārstēties, kā arī samazinātos risks inficēt citus, ir nozīmīgi šos gadījumus identificēt.

Ārste infektoloģe hepatoloģe, LIHHASA viceprezidente, Latvijas Universitātes asociētā profesore Ieva Tolmane skaidro, ka patversmēs uzturas galvenokārt bezpajumtnieki, kuru ikdienā ir ar inficēšanās risku saistīti paradumi un tādējādi saslimstība ar infekciju slimībām ir daudz augstāka nekā sabiedrībā kopumā. Šo slimību atklāšana dod iespēju patversmju klientiem piedāvāt ārstēšanos, turklāt C hepatīta ārstēšanai ir pieejami valsts apmaksāti medikamenti un šo slimību var izārstēt.

«Ja savlaicīgi tiek sākta C hepatīta ārstēšana, iespējams izvairīties no aknu cirozes, aknu vēža. Ja ir saslimstība HIV, nepieciešama mūža terapija, taču, ārstējot HIV, mēs ievērojami samazinām risku pacientam saslimt ar smagām AIDS slimībām, kā arī samazinām iespēju nodot HIV infekciju citiem,» norāda Tolmane.

Storoženko papildus norāda, ka pēc Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām pārbaudīties uz C hepatītu vajag regulāri. Savukārt veikt testu uz HIV reizi gadā vajadzētu ikvienam seksuāli aktīvam cilvēkam, jo vienīgais veids, kā atbildēt uz jautājumu, esi inficēts vai nē, ir veikt laboratoriskās pārbaudes.

«Ja tomēr kāds no testu rezultātiem būs pozitīvs, svarīgi atcerēties, ka pēc konsultācijas obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai cita speciālista, piemēram, infektologa, kas izskaidros turpmāko rīcību,» norāda Storoženko, piebilsto, ka agrīna diagnostika ļauj pacientiem ātrāk sākt ārstēšanu, kas palīdz ierobežot slimību izplatību, saglabāt veselību un nodzīvot pilnvērtīgu mūžu.

Ikdienā asinis testēšanai uz HIV un C hepatīta var nodot jebkurā «Centrālās laboratorijas» Paraugu pieņemšanas punktā ar ģimenes ārsta nosūtījumu, maksājot pacienta iemaksu, vai bez ārsta nosūtījuma, maksājot par pakalpojumu.

Tāpat bez maksas C hepatīta analīzes pieejamas HIV profilakses punktos, to atrašanos vietas apkopojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kā arī B un C hepatīta un HIV analīzes bez maksas pienākas asinsdonoriem.

Veselības ministrijas (VM) dati liecina, ka Latvijā ir otrs augstākais HIV saslimstības rādītājs ES — 11,2 uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir trīs reizes augstāks rādītājs nekā vidēji ES. Tāpat Latvijā ir augstākais AIDS stadijā reģistrēto HIV gadījumu rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju — 2,0, kas ir četras reizes augstāks rādītājs nekā vidēji ES. Turklāt, lai arī valsts apmaksāta ārstēšana ir pieejama ikvienam HIV inficētajam, no visiem reģistrētajiem 6029 HIV pacientiem ārstēšanā ir iesaistījušies tikai 47%.

Savukārt C hepatīta jomā pēdējos gados ir vērojami būtiski uzlabojumi — salīdzinot ar 2017.gadu, hroniska C hepatīta gadījumu skaits ir samazinājies par 50%. Šobrīd ārstēšanu saņem divas reizes vairāk pacientu nekā ir jaunatklāto gadījumu, tādā veidā mazinot C hepatīta izplatību sabiedrībā. Kopš 2016.gada valsts apmaksātu ārstēšanu pret C hepatītu ir saņēmuši vairāk nekā 10 tūkstoši pacientu un 96% gadījumu ārstēšana ir bijusi efektīva, apliecinot, ka ārstēšana ir efektīvākais līdzeklis infekcijas izskaušanai sabiedrībā. Tomēr joprojām Latvijā ir viens no augstākajiem saslimstības ar C hepatītu rādītājiem ES/EEZ valstīs, tādēļ infekcijas ierobežošanas pasākumi ir jāturpina.