Cenas turpina augt: kas ir palicis dārgāks un kad gaidīt nākamo cenu kāpumu

Pateicoties agrajam pavasarim, Latvijas iedzīvotāju garastāvoklis pamazām uzlabojas – sinoptiķi sola saulainas un  siltas dienas, tas nozīmē, ka drīz tiks atslēgta apkure un samazināsies komunālo pakalpojumu rēķini. Var teikt, atelpas brīdis uz pāris mēnešiem.

Neraugoties uz to, daudziem došanās uz lielveikalu pēc pārtikas produktiem katru reizi rada stresu.

“Nav iespējams saplānot summu, ko iztērēsi nepieciešamajiem produktiem,” stāsta Elīna, divu skolas vecuma bērnu mamma no Rīgas. “Mēs tikai sakām pierast pie noteikta veida biezpiena, skābā krējuma, maizes, kad to cena jau atkal pieaug. Rezultātā, pērkot pārtiku vairākām dienām, vairs nevaram atļauties ierasto daudzumu. Nemaz nerunājot par to, ka bērniem ir vajadzīgs apģērbs un apavi, kā arī jāsamaksā par papildu nodarbībām. Vīra alga lielāka nepaliek, bet ģimenes pabalsts aiziet produktos vienā apmeklējuma reizē.”

Pensionāriem, kuri lielāko daļu stāža nopelnīja pirms 1996. gada, šādu problēmu nav. Viņu pensijas ir tādas, ka plānot nav nekādas vajadzības – seniori pērk tikai to, kam pietiek naudas. Tas ir, gandrīz neko.

“Es iemācījos no savas kaimiņienes. Viņa vāra lielu zupas katlu no vistas spārniņiem vai ķidām – pietiek piecām dienām. Tas ir gan pirmais, gan otrais ēdiens, pusdienas un vakariņas. Brokastīs vai desertā – salda tēja, labi, ka cukurs mūsdienās ir lēts,” pieredzē dalās pensionāre Marianna. “Bet citi, redzu, iet ar katliņu uz bezmaksas virtuvi – ņem putru ar mērci, zupu. Tā mēs dzīvojam…”

Diemžēl, mūsdienās reti kurš iet uz veikalu, lai nopirktu to, ko sirds kāro, vai pie kā ir pieradis. Cilvēki pirkumus veic apdomīgi, skaitot ne tikai katru eiro, bet arī katru centu.

Arvien dārgāk un dārgāk

Februārim tradicionāli ir raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas, taču šogad mēneša pieaugums bija straujākais kopš 2022. gada, norāda Ekonomikas ministrijas analītiķi. Toreiz cenas mēneša laikā pieauga par 1,6 %, jo strauji palielinājās pārtikas un enerģijas cenas. Iepriekš straujāks cenu kāpums februārī bija vērojams tikai krīzes laikā 2009. gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,8%. Precēm cenas kāpušas par 0,8 %, pakalpojumiem – par 0,7 %.

Lai gan februārī tradicionāli ir vērojams sezonāls pārtikas cenu kāpums, šogad tas ir būtiskāks – 0,9%, kas ietekmēja kopējos rādītājus. Pieaugušas svaigu dārzeņu, maizes un kafijas cenas. Taču nedaudz lētāka kļuvusi žāvēta, sālīta un kūpināta gaļa un piena produkti.

Pieaugušas arī pakalpojumu cenas – februārī vidēji par 0,7%. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,1 %.

Mēneša laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai (+3,6 %). Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+3,2 %), mājokļa īre (+1,9 %), sašķidrināta gāze balonos (+3,4 %). Savukārt lētāka bija siltumenerģija (−0,7 %), cietais kurināmais (−1,1 %).

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,1 %, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kāpums par 1,8 %. Benzīnam cenas palielinājās par 2,5 %, dīzeļdegvielai – par 1,3 %, auto gāzei – par 1,8 %. Sadārdzinājās arī pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 1,0 %, sadārdzinoties kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un ziediem.

Ievērojami pieauga tabakas izstrādājumu cenas – par 4,3%, jo mazumtirgotāji 1. februārī veica tabakas izstrādājumu inventarizāciju sakarā ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu vairākiem tabakas izstrādājumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī. Savukārt alkoholisko dzērienu cenas februārī nemainījās.

Ziemas apģērbu un apavu cenu kritums februārī par 1% nedaudz izlīdzināja kopējo cenu kāpumu.

Pirms gada un tagad

Salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, šā gada februārī patēriņa cenas palielinājās par 3,7 %. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7 %. 

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5 %). Dārgāki kļuvuši arī piena produkti (+14,0 %), sviests (+29,2 %), šokolāde (+19,5 %), piens (+12,2 %), siers un biezpiens (+6,1 %), mājputnu gaļa (+7,4 %).

Cenas pieaugušas arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %), augu eļļai (+18,5 %), maizei (+2,2 %), olīveļļai (+18,1 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8 %) un citiem produktiem.

Savukārt cenas pazeminājušās cukuram (−24,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (−7,4 %), kā ari miltiem un citiem graudaugiem (−4,4 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 8,4 %. Tabakas izstrādājumiem cenas palielinājušās vidēji par 17,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpušas par 3,7 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,5 %. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai (+11,8 %). Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+8,3 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+10,4 %), mājokļa īre (+6,8 %), atkritumu savākšana (+10,4 %), ūdensapgāde (+5,6 %), sašķidrināta gāze balonos (+11,8 %) un kanalizācijas pakalpojumi (+6,0 %).

Savukārt lētāka bija siltumenerģija (−9,6 %), dabasgāze (−9,2 %), cietais kurināmais (−5,9 %).

Veselības aprūpes pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājies par 4,4%.

Rezultātā gada vidējā inflācija bija 1,7%.

Brazīlijā sausums, Latvijā – cenu kāpums

Pēc krituma iepriekšējos divos mēnešos pasaules pārtikas cenas februārī pieauga, palielinoties par 1,6% mēnesī un par 8,2% gadā (salīdzinājumā ar 2024. gada februāri). Gaļas cenu indekss saglabājās stabils, bet visi pārējie indeksi pieauga, visvairāk palielinoties cukura, piena produktu un visu veidu augu eļļu cenām.

Cukura cenu straujo kāpumu februārī pēc krituma iepriekšējos trijos mēnešos noteica bažas par globālo cukura piegāžu samazināšanos 2024./25. gadā. Iemesli bija sliktā raža Indijā un sausuma ietekme Brazīlijā, kā arī Brazīlijas reāla vērtības pieaugums, kas ietekmēja eksportu. Cenu kāpums bija vērojams visās galvenajās piena produktu kategorijās, jo Okeānijā samazinājās piena ražošana un bija liels pieprasījums.

Palmu eļļas cenas atjaunojās pēc krituma janvārī, ko noteica zemāka ražošana Dienvidaustrumāzijā un lielāks biodīzeļdegvielas nozares pieprasījums Indonēzijā. Sojas eļļas cenu kāpumu noteica spēcīgais pieprasījums, savukārt rapšu un saulespuķu eļļas cenas pieauga, jo pastāvēja bažas par iespējamu piegādes trūkumu.

Graudaugu cenas pieauga mērenāk. Kviešu cenas pieauga ierobežotā eksporta uz Krieviju un bažu par nelabvēlīgiem ražas novākšanas apstākļiem Eiropā, Krievijā un ASV dēļ.

Mājputnu gaļas cenas turpināja kristies, jo Brazīlijas eksports palielināja piedāvājumu pasaulē, neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem citās valstīs, un cūkgaļas cenas samazinājās, jo cenas Eiropas Savienībā saruka. Liellopu un jēra gaļas cenas pieauga lielā pieprasījuma dēļ.

Mēneša laikā naftas cenas pakāpeniski samazinājās līdz 73 ASV dolāriem par barelu, svārstības bija nelielas. Iemesls – bažas par ASV ekonomiku un vispārējā nenoteiktība. Tirgus joprojām piesardzīgi raugās uz papildu nodevām, ko ASV noteikušas Ķīnai, pasaulē lielākajam jēlnaftas importētājam.

Rīt būs labāk nekā vakar?

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs nevis par 2,9%, kā lēsts iepriekš, bet gan par 1,2%, liecina Finanšu ministrijas (FM) aktualizētā tautsaimniecības izaugsmes prognoze. 
Samazināta arī 2026. gada IKP izaugsmes prognoze – ja vēl pērn jūnijā FM lēsa, ka Latvijas ekonomika 2026. gadā pieaugs par 2,8%, tad saskaņā ar jaunāko prognozi IKP pieaugums nākamgad būs 2,1% apmērā.

Būtiska ietekme būs arī jaunajai nodokļu reformai gan no piedāvājuma puses (augstāku nodokļu un tarifu dēļ), gan no pieprasījuma puses (augstāku algu pēc nodokļu nomaksas dēļ), kam vajadzētu palielināt iedzīvotāju pirktspēju.

Pēc analītiķu aplēsēm, 2025. gadā kopējā gada vidējā inflācija būs augstāka nekā 2024. gadā – aptuveni 2,5-3% robežās.

Vera STEPNOVA