Čakša LOK bažas par finansējuma nesaņemšanu sauc par pārspīlētām un sola tuvākajā laikā naudu pārskaitīt

Viņa skaidroja, ka sporta nozares finansēšanas modelis piedzīvo pārmaiņas, kuru rezultātā mazāk valsts naudas tiks novirzīts sporta administrēšanai, bet vairāk — pašiem sportistiem. Šīs pārmaiņas esot nākušas lēni un smagnēji, izjūtot lielu pretestību no sporta administratīvās puses, tomēr jau pavisam drīz līgumi būšot gatavi un valsts pārskaitīšot naudu.

Pēc ministres teiktā, ziņas par to, ka sportistiem ir jāmeklē nauda savos maciņos, ir pārspīlētas un pat populistiskas, jo līgumi ar sporta organizācijām gadu no gada tiek pārslēgti apmēram tajos pašos datumos, līdz ar to nav pamata bažīties, ka sportistiem netiks nodrošināts valsts finansējums. Arī sportistu sasniegumi šajā olimpiskajā gadā no tā nekādā veidā necietīs, apgalvoja Čakša.

Kā ziņots, noritot valsts finansējuma modeļa maiņai, Latvijas sporta veidu federācijas līdz šim nav saņēmušas šogad tām paredzēto valsts finansējumu, sporta nozarei olimpiskā gada sākumā nonākot krīzes situācijā, kuru visskaudrāk izjūt individuālie sportisti, ceturtdien sarunā ar aģentūru LETA atzina Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība janvārī atbalstīja jauno sporta organizāciju finansēšanas kārtību, kas paredz, ka valsts piešķirto finansējumu atzītajām sporta federācijām, LOK, Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) administrēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tostarp IZM arī uzraudzīs piešķirtā finansējuma izlietošanu.

Nākamnedēļ, 9.februārī norisināsies Latvijas Nacionālās Sporta padomes (LNSP) sēde, kurā IZM ziņos par budžeta sadalījumu šim gadam.

Neviena sporta veida federācija vēl nav saņēmusi 2024.gadā valsts budžetā paredzēto bāzes finansējumu, un daudzas federācijas, lai veiktu maksājumus, ir spiestas meklēt finansējumu citur.

Latvijas Radio Buks ceturtdien teica, ka sporta nozare pašlaik atrodas dziļā krīzē, nevis krīzes priekšvakarā. Viņš sarežģīto finanšu situāciju sportā skaidro ar IZM neizdarību, norādot arī to, ka par sporta nozari atbildīgā IZM kategoriski atsakās sniegt skaidrojumus sporta sabiedrībai.

«Visskaudrākā situācija ir vasaras sporta veidiem, individuālajiem sportistiem, bet, ja šis jautājums netiks risināts, tad problēmas būs arī ar pabalstu izmaksāšanu sporta veterāniem un aktīvajiem sportistiem,» aģentūrai LETA skaidroja Buks.

Viņš uzsver, ka «mūsu priekšlikums jau no sākta gala bija veidot konstruktīvu dialogu, ar abpusēji skaidru notikumu un procesu virzību, lai mēs varam to tālāk izskaidrot sporta sabiedrībai».

LOK prezidents uzsver, ka šobrīd IZM savus noteiktos termiņus finansējuma piešķiršanas plāniem un apjomiem ir pagarinājusi jau vairākas reizes.

«Mums nav pārliecības, ka arī nākamie datumi netiks pārcelti. Šodien ir 1.februāris, un skaidras informācijas par šiem jautājumiem nav ne mums, ne federācijām un līdz ar to — arī pašiem sportistiem,» saka Buks.

Sarunā ar Latvijas Radio Buks atgādināja, ka «sportistiem ir jāgatavojas olimpiskās kvalifikācijas sacensībām, un, iespējams, startam Parīzes olimpiskajās spēlēs finansējuma nav».

«Mēs esam nonākuši, man liekas, vēsturiski nebijušā situācijā, kad sportisti ir spiesti privāti aizņemties naudas līdzekļus, lai startētu kvalifikācijas sacensībās,» teica Buks.

Nesaņemot solīto bāzes finansējumu, vairums sporta veidu federāciju ir faktiskā maksātnespējas situācijā, sacīja LOK prezidents, bet februārī var kavēties arī Latvijas Olimpiešu sociālā fonda pabalsti sporta veterāniem.

LETA jau ziņoja, ka pusgadu pēc stāšanās amatā to janvāra beigās atstāja IZM Sporta departamentu vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Viņa aiziešanas iemeslus ne pats, ne IZM sīkāk nepaskaidroja. Šteinbergs vien piebilda, ka sadarbība nav bijusi «abpusēji apmierinoša».

Vienlaikus viņš sarunā ar aģentūru LETA pozitīvi vērtēja šajā laika posmā paveikto, tostarp izceļot nupat apstiprināto naudas sadales kārtību sporta organizācijām.

Šteinbergs IZM Sporta departamenta vadītāja amatā stājās 2023.gada jūlijā. Pēc viņa stāšanās amatā tika runāts par iespējamiem reputācijas riskiem, taču IZM tādus nesaskatīja.

Šteinbergam tika noteikts pārbaudes laiks, kura laikā IZM prasīja «profesionālu pārvaldību». Pats Šteinbergs apņēmās īstenot Sporta politikas pamatnostādnēs līdz 2027.gadam noteiktos uzdevumus, «lai tie nodrošinātu gan īstermiņa pozitīvu efektu, gan kļūtu par pamatu stabilai sporta nozares attīstībai ilgtermiņā».

Sporta departamenta vadītāja amats bija vakants kopš 2023.gada marta, kad to pameta ilggadējais departamenta vadītājs Edgars Severs.