Burovs: «Rail Baltica» trasei piegulošo apkaimju attīstībā jāiegulda līdz pat 350 miljoni eiro

«Rail Baltica» projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm — gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem — jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei,» norādīja Burovs.

Rīgas mērs arī piebilda, ka infrastruktūras risinājumiem būs nepieciešams domes līdzfinansējums. «Viens no pirmajiem ir patlaban neizprotamais satiksmes mezgls pie Ģenerāļa Radziņa krastmalas, Maskavas ielas un iebrauktuves autoostā. Tā sakārtošanai dome jau ir izlēmusi piešķirt līdzfinansējumu,» sacīja Burovs.

Rīga ir gatava finansēt «Rail Baltica» trasei piegulošo teritoriju transformāciju, taču ir skaidrs, ka ar pilsētas budžetā pieejamajiem līdzekļiem tam nepietiks, uzsvēra domes priekšsēdētājs.

Piemēram, lai «Rail Baltica» posmā no Centrālās stacijas līdz Daugavai varētu runāt par Baltijas centrālo transporta mezglu un pilsētā integrētu dzelzceļa staciju, kura nodrošinātu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ērti lietojamu un mūsdienīgu infrastruktūru, nepieciešamas investīcijas ap 180 miljonu eiro apjomā, informēja pilsētplānošanas uzņēmuma SIA «Grupa 93» vadītājs Neils Balgalis. Šos līdzekļus nepieciešams ieguldīt 10 gadu laikā, sadalot trijās kārtās. Galvaspilsēta no sava budžeta var ieguldīt ap 25 miljoniem no 180 miljoniem eiro. Kas varētu būt pārējā finansējuma avots, patlaban nav zināms.

Kopumā ieguldījumi, kas būs nepieciešami Rīgā Rail Baltic piegulošajās teritorijās saistīto infrastruktūras objektu īstenošanai, 10 gadu periodā varētu sasniegt 300 — 350 miljonus eiro. «Bez šiem ieguldījumiem mēs nevarēsim runāt par mūsdienīgu, cilvēkiem draudzīgu pilsētvidi, kurā vienlīdz respektēti ir pilnīgi visi satiksmes dalībnieki, no kājāmgājēja līdz vilciena pasažierim. Bez šiem ieguldījumiem «Rail Baltica» paliks tikai un vienīgi «sliežu» projekts ar neizmantotu potenciālu,» sacīja Burovs.

Balgalis informēja, ka lielākās pārmaiņas, kuras, pateicoties šiem ieguldījumiem, varētu piedzīvot Centrālās stacijas apkārtne, ir šada: nebūs tuneļu — visa gājēju kustība virszemē; jauna iela zem dzelzceļa (Elizabetes ielas pagarinājums līdz Turgeņeva ielai); jauns gājēju/velo tilts pār Daugavu un ar staciju savienots veloceļu tīkls, modernas velonovietnes; 13.janvāra iela kā bulvāris; kompleksa Gogoļa ielas mezgla starp Centrālo dzelzceļa stacijas Dienvidu laukumu un Centrāltirgu pārbūve, Spīķeru ielas pārbūve; jaunas sabiedriskā transporta pieturvietas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtnē; transporta satiksmes organizācija ar vienvirziena ielu palīdzību; kuģīšu piestātne; «park & ride».

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) diskusijā sacīja, ka sarunu process ar Rīgas domi iepriekš varēja būt labāks, bet tagad no domes puses ir parādījusies interese. «Kaut kas, ko varēja finansēt vēl no šī plānošanas perioda līdzekļiem, jau ir nokavēts — pētījumi utml. Daudzas lietas vēl nav nokavētas un daudzas idejas būs realizējamas,» uzsvēra Linkaits.

Viņš norādīja, ka «Rail Baltica» integrācija Rīgas struktūrā ir ļoti svarīga tēma, jo šis ir viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais projekts Rīgā un visā valstī pēdējās desmitgadēs. 

«Tas būtiski mainīs Latvijas un Rīgas seju, transporta sistēmu un paradumus, kā dzīvosim, strādāsim un kustēsimies. Tāpēc ir svarīgi, lai projektēšanas laikā ņemtu vērā gan rīdzinieku vēlmes, gan īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības. Tāda iespēja mainīt pilsētas centru un apkaimes var nebūt nākamos 20-30 gadus. Esmu priecīgs par interesi no pašvaldības puses piedalīties šajā procesā,» sacīja Linkaits. 

Jau vēstīts, ka pašlaik aktīvi notiek «Rail Baltica» projektēšanas darbi Rīgas teritorijā. Ir sākta ģeotehniskā izpēte, lai iegūtu grunts paraugus būvprojekta sagatavošanai, ko veic uzņēmuma «Intergeo Baltic» speciālisti. Savukārt «Rail Baltica» Centrālajā stacijā būvprojektēšanas darbi paveikt 20% apmērā. 

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro un daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pamattrases būvniecību paredzēts sākt 2022.gadā.