Bunkus slepkavības lietā apsūdzētais apspļaudījis prokuroru

Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka, pirms sākās debates, apsūdzētais Viktors Krivošejs sācis agresīvi uzvesties un necienīgi izturēties pret tiesu un sēdes dalībniekiem. Par to viņam tika piemērota kriminālprocesā piemērotā sankcija, proti, izraidīšana no zāles. Kad apsūdzētais vests ārā no zāles, viņš uzspļāvis prokuroram Rimantam Kuzmam.

Nākamā tiesas sēde paredzēta 30.septembrī plkst.9, kad prokurors turpinās debašu runu.

Līdz šim apsūdzētā uzņēmēja Aleksandra Babenko slimošanas dēļ tiesa jau divas reizes bija atlikusi tiesas sēdi, kurā bija plānots sākt tiesas debates.

Prokurors Aldis Lasmanis šovasar aģentūrai LETA apliecināja, ka visiem trīs Bunkus slepkavības lietā apsūdzētajiem — Aleksandram Babenko, uzņēmējam Mihailam Uļmanam un Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam novembrī beidzas maksimālais pieļaujamais apcietinājuma termiņš. Tas nozīmē, ka līdz tam tiesā jābūt uzrakstītam pilnam spriedumam, vai arī apsūdzēto apcietinājums būs jāpārtrauc.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt ir lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Apsūdzība ir paudusi bažas, ka apsūdzēto atbrīvošana no apcietinājuma varētu kavēt tiesvedību, tostarp viņiem pametot valsti.

Lietā par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu apsūdzēti uzņēmēji Uļmans un Babenko. Uļmans apsūdzēts arī par slepkavības atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī iespējamam slepkavam, kas izdarīja šāvienus — 1974.gadā dzimušajam Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Apsūdzība slepkavības organizētājam nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova kriminālā grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Viņu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto izdarītā nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Bunkus bija SIA «Rego Trade» administrators, bet Uļmans — šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto» iepriekš vēstīja, ka par Bunkus slepkavības organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, bet izpildītājam — 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.

Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Nodibinājums «Martins Bunkus Justice Foundation» iepriekš ziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus «alternatīvajiem» aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.

Uļmans bija vērsies ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Augstā cilvēktiesību komisāra birojā, kam sūdzējās par to, ka viņš tiek turēts cietumā bez iespējas iepazīties ar lietas materiāliem.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Uļmans bija vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. Uļmans tiesībsargam sūdzējās, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secināja, ka pastāv risks, ka Uļmans var mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.