Budžeta deficītu nākamajos gados prognozē virs pieļaujamā līmeņa

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi — 20,461 miljarda eiro apmērā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances prognozes un fiskālās telpas aprēķinu 2026. — 2029.gadam, ņemot vērā jaunākos Valsts kases (VK) datus, atjaunotās makroekonomiskās prognozes un valdības pieņemtos lēmumus par izdevumu palielinājumu, īpaši aizsardzībai. Prognozes nepieciešams apstiprināt, lai turpinātu darbu pie likumprojekta «Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam».

Jaunākās prognozes liecina, ka nemainīgas politikas scenārijā budžeta deficīts vidējā termiņā būs lielāks, nekā iepriekš plānots, bet papildu finansējums jauniem prioritāriem pasākumiem ļoti ierobežotā apmērā pieejams tikai 2026.gadā. Nākamajiem gadiem fiskālās telpas apmērs ir negatīvs.

Budžeta bilances prognoze ir balstīta uz jūnijā sagatavotajām un Fiskālās disciplīnas padomes apstiprinātajām makroekonomikas prognozēm 2026.-2029.gadam, kas paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu salīdzināmās cenās 2025.gadā par 1,1%. Tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā FM prognozēja februārī. Savukārt 2026.gadam prognoze paliek 2,1%, bet 2027. — 2029.gadam — 2,2%.

Prognozes tapušas augstas nenoteiktības apstākļos, norāda FM. Starp lielākajiem riskiem ir iespējamie tirdzniecības tarifu kari, kas varētu bremzēt Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas izaugsmi, kā arī reģiona ģeopolitiskie izaicinājumi.

Inflācija 2025.gadā tiek prognozēta 3,5% apmērā (iepriekš bija 2,5%), ko veicina pārtikas cenu kāpums un siltuma tarifu paaugstinājums. Saskaņā ar FM prognozēm 2026.gadā inflācija varētu samazināties līdz 2,3%, bet turpmāk stabilizēties 2,2% līmenī, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieaugumam.

Budžeta deficīts 2025.gadā prognozēts 2,9% no IKP — par 0,2 procentpunktiem mazāks, nekā tika prognozēts pavasarī, un atbilstošs likumā noteiktajam pieļaujamajam līmenim.

Salīdzinot ar pavasara prognozēm, vidējā termiņā tiek prognozēti augstāki nodokļu un nenodokļu ieņēmumi, balstoties uz šā gada sešu mēnešu izpildi un atjaunoto makroscenāriju, kas paredz straujāku vidējās darba samaksas kāpumu un augstāku inflāciju. FM atzīmē, ka scenārijs pie nemainīgas politikas paredz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes otrajā pensiju līmenī atjaunošanos 6% apmērā 2029.gadā.

Vienlaikus pieaug arī budžeta izdevumi — galvenokārt papildu līdzekļi aizsardzībai un lielāks valsts līdzfinansējums ārvalstu finanšu palīdzības projektiem. Aizsardzības izdevumi atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai 2026.gadā veidos 4% no IKP, bet 2027.-2029.gadā — ap 5%.

Balstoties uz jaunajām prognozēm, FM ir noteikusi budžeta mērķus un aprēķinājusi fiskālo telpu jeb līdzekļus, kas pieejami jaunām iniciatīvām, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus 2026.-2029.gadam.

Pēc FM aprēķiniem fiskālā telpa 2026.gadā ir pozitīva 39,7 miljonu eiro apmērā, bet 2027.-2029.gadā negatīva — attiecīgi mīnus 140,1 miljons eiro, mīnus 144,4 miljoni eiro un mīnus 321,6 miljoni eiro. Aprēķinos iekļauta arī Eiropas Savienības (ES) Padomes 2025.gada 8.jūlija rekomendācija, kas ļauj izmantot izņēmuma klauzulu un atkāpties no bilances nosacījuma.

Lai gan salīdzinājumā ar pavasari fiskālā telpa uzlabojusies, tā 2027.-2029.gadā joprojām ir negatīva, norāda FM. Tas nozīmē, ka jauniem prioritāriem pasākumiem papildu līdzekļu nebūs, un vispirms būs jānodrošina pasākumi negatīvās fiskālās telpas kompensēšanai.

Pēc VK prognozēm valsts parāds nemainīgas politikas scenārijā pieaugs no 48,9% no IKP 2025.gada beigās līdz 56,4% 2029.gada beigās. Pieaugumu noteiks lielāks deficīts, aizsardzības izdevumu kāpums un zemāks nominālā IKP pieaugums, nekā iepriekš tika prognozēts.