Braže: Latvijas ārpolitikas virsmērķis 2025.gadā paliks drošības un starptautiskās kārtības stiprināšana

Ārlietu ministre iepazīstināja deputātus ar ziņojuma projektu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, ar kuru ik gadu Latvijas ārlietu ministri iepazīstina gan valdību, gan Saeimu ikgadējās ārpolitikas debatēs.

Viņa ārlietu dienesta vārdā pateicās Saeimai un partijām par veiksmīgo sadarbību un atgādināja, ka valsts ārpolitika visiem ir vienota, to īsteno kopā. Braže akcentēja, ka valsts ārpolitikā tiek ievērota nepārtrauktība. Tāpat ir trīs būtiski uzdevumi, kas ir caurvijuši šo gadu, bet arī kopumā ir vērsti uz vēl vienu virsmērķi, kas ir Latvijas neatkarības, nepārtrauktības nodrošināšana, «drošības un ekonomiskā izaugsmes garantija».

Viņa klāstīja, ka patlaban nav pamata uzskatīt, ka Krievija mainīs savu agresīvo politiku. Runa nav tikai par karu Ukrainā, bet par to, kā Krievijas režīms ir sevi pārveidojis — kara ekonomika, militārās spējas. Pēc Bražes paustā, visi varas instrumenti patlaban ir koncentrēti uz karu.

«Krievijas politika ir karš. Tas nozīmē, ka mūsu drošība, mūsu aizsardzības spējas, spēcīga alianse, sadarbība ar sabiedrotajiem, ES ieguldījums, lai aizpildītu trūkumus aizsardzības spējās būs un paliks Latvijas prioritāte,» teica ārlietu ministre.

Viņa arī uzsvēra, ka Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu un tādu nebūs arī tuvākajā laikā, taču tas nenozīmē, ka starptautiskā situācija ir tāda, kas ļautu atslābt, domāt, ka Latvijai nav jākoncentrē visi resursi, uzmanība un militārās spējas draudu novēršanai.

«Neapšaubāmi tas ir ietekmējis arī valdības darbu, bet arī ārlietu dienesta darbu. Drošības jomā ir ļoti pastiprinājusies sabiedroto, tostarp ASV klātbūtne Latvijā. Sadarbība ar sabiedrotajiem nenotiek tikai militārā jomā, bet arī citos jautājumos, par kuriem detaļās nerunāšu, jo šī ir atklāta sēde,» atzina Braže.

Viņa skaidroja, ka tas ir nodrošinājis izstrādāto NATO tā saukto reģionālo plānu izpildi. Ir izveidota spēka struktūra, piešķirtas konkrētas pilnvaras, kas ļautu ātri pārvietot militāros spēkus. Tāpat no visu sabiedroto puses ir identificēti spēki, kas šos plānus izpildīs.

Ārlietu ministre akcentēja, ka tas prasa papildu līdzekļus. Viņa sacīja, ka Latvija pilda savu apņemšanos un mudina arī citus sabiedrotos to darīt. Braže secināja, ka kopumā aizsardzības un drošības finansējums starp NATO dalībvalstīm ir būtiski pieaudzis.

«Gribas ticēt, ka steidzamības sajūta šajā jomā ir visās sabiedroto valstīs un partnervalstīs. Tāpat gribas cerēt, ka tas rezultēsies ne tikai ar finansējumu gan NATO, gan ES, kas tiks novirzīti aizsardzībai, bet arī ražošanā, kas būtu vērsta uz militāro spēju trūkuma aizpildīšanu, ko ir indentificējuši militārie komandieri NATO,» teica ārlietu ministre.

Viņa piebilda, ka NATO un ES sadarbība ir ļoti būtiska. Latvija strādā gan ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu, gan arī ar jauno ES aizsardzības un kosmosa komisāru Andrju Kubiļu. Braže teica, ka tas ir ikdienas darbs gan Briselē, gan ar citām valstīm, lai izpratne pilnīgi visiem būtu vienāda.

Ārlietu ministre atzīmēja, ka tas ir cieši saistīts ar vēl vienu mērķi, kas ir ekonomiskās izaugsmes un labklājības veicināšana, kas attiecas arī uz ārlietu dienestu, proti, ko tas var dot šajā jomā. Tāpat runa ir par ES konkurētspējas, efektivitātes stiprināšanu un globālo ietekmi. Viņa norādīja, ka valsts augstāko amatpersonu vizītēs, kā arī vēstniecību ikdienas darbā ir ieviesta ekonomiskā dimensija. Braže minēja piemēru, arī tad, ja tā ir tikšanās par drošības jautājumiem, vienmēr ir klāt kāds no «ekonomisko interešu nesējiem», piemēram, ražotāji, profesionāļi, kas strādā ar kvantu tehnoloģijām.

Pēc Bražes paustā, vēl viena prioritāte ir aizsargāt Latvijas valstspiederīgo intereses, iesaistīt sabiedrību ārpolitikas veidošanā un īstenošanā, kā arī likt lietā diasporas potenciālu. Viņa uzsvēra, ka sabiedrība ir ieinteresēta jautājumos, kas attiecas uz drošību un aizsardzību. Ārlietu ministre pieminēja, ka diasporas organizācijas ne tikai saglabā latvietību. Tās vēlas dot pienesumu Latvijas drošībai. Pēc Bražes paustā, tas saistās gan ar atbalstu Ukrainai, iesaisti konsultācijās, saziņu ar uzņēmumiem.

Ārlietu ministre klāstīja, ka sadarbība ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir ārlietu dienesta ikdienas darbs, jo strādāts tiek gan ar dažādām uzņēmēju asociācijām, interešu grupām, cilvēkiem, kas pārstāv neformālas grupas. Viņa uzsvēra, ka ir kāds negatīvs aspekts, par ko NVO ir informētas, ka būs mazāk naudas attīstības projektiem. Tas nozīmē, ka NVO iegūs mazāk finansējuma projektiem, ko tās īsteno trešajās valstīs. Braže norādīja, ka tā ir realitāte, ministrijas samazināja savus budžetus, lai atbalstītu aizsardzības sektoru.

Viņa deputātiem norādīja, ka ziņojuma projektā detaļās nav izvērsta kāda cita prioritāte, kas ir attiecības ar ASV. Braže pieminēja, ka otrdien Ministru kabinetā notika diskusija par to, ka rīcības plānā iekļaus visu nozaru intereses nākamajiem gadiem gan attiecībā uz drošību, ekonomiku un cilvēkiem.