Braže: ASV saprot Baltijas drošības bažas

Viņa uzsvēra, ka tikšanās laikā izskanējis pilnīgs apliecinājums par stratēģisko partnerību gan no Baltijas, gan ASV puses.

«Mēs esam, kā Rubio teica, perfekti sabiedrotie visās nozīmēs — gan attiecībā uz ASV, gan arī attiecībā uz aizsardzības ieguldījumu, uz enerģētisko neatkarību, interesēm, kas vispār ir eiroatlantiskajā sadarbībā, attiecībā uz Ķīnas darbībām kibertelpā,» norādīja Braže.

Pēc tikšanās ministre tviterī ierakstīja, ka Baltijas valstis un ASV ir uzticami sabiedrotie «un mēs veidosim vēl ciešāku drošības un ekonomisko partnerību».

Telefonintervijā LTV ārlietu ministre atzīmēja, ka saruna bija diezgan ilga. Ticis pārrunāts arī tas, ko var sagaidīt no NATO samita Hāgā — kādas ir ASV intereses, mūsu intereses, kā arī militārie iepirkumi. ASV ir apliecinājusi, ka turpinās militāro palīdzību mums, sacīja Braže.

«Mēs neesam aizmirsti, bet bija sajūta, ka tā ir saruna ar veciem draugiem, kas ļoti labi savstarpēji saprotas, kam ir kopīgas intereses un kas kopīgi turpinās strādāt tālāk,» klāstīja ministre.

Kā aģentūru LETA pēc Rubio un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās informēja Bražes padomniece Signe Znotiņa-Znota, amatpersonas galvenokārt pārrunāja ASV un Baltijas militāro sadarbību, aizsardzības iepirkumus, spēcīgu NATO un tās atturēšanas un aizsardzības spējas, kā arī ilgstoša un noturīga miera panākšanu Ukrainā.

Pēc Bražes paustā, ASV ir Latvijas un visu Baltijas valstu galvenais stratēģiskais sabiedrotais, un visiem ir vienota izpratne un interese stiprināt aizsardzības sadarbību un veidot spēcīgāku un drošāku NATO aliansi. «Personīgi pateicos ASV valsts sekretāram Marko Rubio par viņa lēmumu turpināt militārās palīdzības finansējumu Baltijas valstīm — ASV sniegtais militārais atbalsts ir bijis un būs svarīgs Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai, un pastāvīga ASV militārā klātbūtne Baltijas reģionā ir būtiska Latvijas drošībai ilgtermiņā,» pauda Latvijas ārlietu ministre, piebilstot, ka savstarpējā sadarbība atbilst kā Latvijas, tā ASV nacionālajām interesēm.

Ministre pateicās ASV par tās neatsveramo atbalstu Ukrainai un centieniem panākt ilgtspējīgu mieru, kas ir būtiski ne tikai Ukrainas, bet arī Baltijas un visas Eiropas ilgtermiņa drošībai. Viņa Latvijas vārdā pauda apņēmību iestāties par sankciju spiediena turpināšanu pret Krieviju, lai veicinātu tās iesaisti miera meklējumos un panāktās vienošanās pildīšanu.

Braže uzsvēra, ka Latvija 2025.gadā aizsardzībai atvēlējusi lielāko finansējumu valsts vēsturē — vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,66% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir lēmusi tos palielināt līdz 5% no IKP.

Baltijas ministri informēja par valstu enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, tostarp sašķidrinātās gāzes (LNG) iepirkumiem no ASV. Kā informēja Znotiņa-Znota, ar ASV pārstāvjiem ir skaidri identificēta vēl virkne praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur ir kopīgas intereses — stratēģiska sadarbība aizsardzības un drošības jomās, īpaši kiberdrošībā, un jauno tehnoloģiju jomās, kur Latvijai ir izcilas iestrādes, piemēram, 5G/6G attīstīšanā un kvantu tehnoloģijās.

Latvijas ārlietu ministre otrdien ASV tikās arī ar senatoriem Miču Makkonelu, Džīnu Šahīnu un Džeriju Moranu. Braže pateicās par ASV Kongresa atbalstu Latvijas drošības stiprināšanai caur Baltijas drošības iniciatīvu un uzsvēra Latvijas vēlmi padziļināt sadarbību ar ASV aizsardzības jomā, informēja ministres padomniece.

Kā liecina informācija Ārlietu ministrijas mājaslapā, Braže pirmdien un otrdien uzturas darba vizītē Vašingtonā, kur viņai notiek tikšanās ar ASV valsts sekretāru, kā arī ASV administrācijas un Kongresa pārstāvjiem. Vizīte notiek pēc Rubio uzaicinājuma.

Ministre piedalījās arī komunistisko deportāciju atceres pasākumā, kas notika Komunisma upuru piemiņas memoriālā Vašingtonā.

Tāpat Braže apmeklēja Latvijas vēstniecības organizēto pasākumu par godu «Oskara» godalgotajai animācijas filmai «Straume». Vizītes laikā paredzēta arī tikšanās ar Latvijas diasporu.